Bauskas Centrālās bibliotēkas akreditācija notika 20. decembrī. Vērtēšanas komisija atzinumus iesniegs Kultūras ministrijas Bibliotēku padomei, kas galīgo lēmumu pieņems balsošanā.
Bauskas Centrālās bibliotēkas (CB) akreditācija notika 20. decembrī. Vērtēšanas komisija atzinumus iesniegs Kultūras ministrijas (KM) Bibliotēku padomei, kas galīgo lēmumu pieņems balsošanā. Rezultāti tiks paziņoti nākamā gada janvārī.
Izzina darbības jomas
Šogad pirmo reizi tiek akreditētas rajonu un pilsētu galvenās bibliotēkas, bet 2007. gadā sāksies pagastu bibliotēku akreditācija.
Ar vērtēšanas kritērijiem “Bauskas Dzīvi” iepazīstina Vanda Bērziņa, KM Bibliotēku nodaļas vecākā referente: “Bauskas Centrālās bibliotēkas akreditācijas komisijā strādāja sešas ekspertes, un katra iedziļinājās citā jomā. Tika vērtēta iestādes stratēģija, tehniskais nodrošinājums, informācijas tehnoloģijas, darbs ar lasītājiem un sabiedrību, finansējuma dinamika triju gadu laikā, personāla kvalifikācija, telpu iekārtojums, krājums, metodiskais darbs, dokumentācija. Centrālo bibliotēku vislabāk raksturo augsti kvalificēti speciālisti, veiksmīga sadarbība ar pilsētas Domi un rajona Padomi, plašsaziņas līdzekļiem, citām iestādēm, mērķtiecīgs metodiskais un izglītojošais darbs. Ir vērojama strauja bibliotēkas attīstība, tādēļ īpaši aktuāls kļuvis piemērotu telpu trūkums. Visi resursi jau ir izsmelti. Nepieciešams nopietni domāt par jaunas ēkas celtniecību.”
Šim ieteikumam pievienojās arī akreditācijas komisijas pārējās dalībnieces.
Šķērslis attīstībai
Dzintra Justa, Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore, norādīja, ka CB vairs nepietiek vietas krājuma novietošanai, nerunājot par ļoti svarīga pakalpojuma – lietotāju apmācības darbam ar datoru – paplašināšanu. Šī pakalpojuma mērķauditorija ir sociāli neaizsargātie ļaudis un iedzīvotāji ar īpašām vajadzībām. Jau tā viņiem ir ierobežota piekļuve bibliotēkai, jo iestāde atrodas trešajā stāvā. To nevar apmeklēt personas ar kustību traucējumiem un vecāki ar bērnu ratiņiem.
Ventspils galvenās bibliotēkas direktore Margarita Marcinkēviča par lielisku sasniegumu uzskata Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekta īstenošanu, kas ikvienam lietotājam CB un rajona pagastu bibliotēkās sniedz iespēju izmantot modernās informācijas tehnoloģijas. “Pilsētas Centrālā bibliotēka ir funkcionāla, telpas pēc remonta kļuvušas vizuāli pievilcīgas. Ir pārdomāts katrs sīkums estētiskas vides veidošanā. Uzslavu pelna pašvaldības attieksme pret līdzekļu ieguldīšanu, apzinoties, ka nākotnē bez jaunas ēkas iztikt nevarēs,” rezumē Margarita Marcinkēviča.
Min riska faktoru
Kā iespējamo riska faktoru ekspertes minēja bibliotekāru zemo atalgojumu. Situāciju modelē Vanda Bērziņa: “Speciālistes ar tādu kvalifikāciju kā Bauskas Centrālajā bibliotēkā varētu strādāt Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrās un saņemt adekvātu algu. Rīga atrodas tikai nepilnas stundas braucienā. Ja bibliotekāru izglītošanā un iestādes modernizēšanā ir ieguldīts tik daudz līdzekļu, tas pilsētai un rajonam būtu liels zaudējums. Tādēļ mēs īpaši aicinām vietējo pašvaldību vadītājus apsvērt visas iespējas, lai saglabātu kvalificētu darbaspēku.”
Jaunas bibliotēkas celtniecība nav impulsīva ideja, jo CB direktore Baiba Tormane to ir aktualizējusi jau pirms vairākiem gadiem. Viņa uzskata: “Saprātīgākais risinājums būtu pilsētas Centrālās un Bērnu bibliotēkas atrašanās vienā ēkā. Mūsu nākotnes vīzija ir ģimenes bibliotēkas modelis, kāds jau labu laiku veiksmīgi darbojas daudzās valstīs.
