Saule nu jau pagriezusies uz otriem sāniem, un tās ritējums pie debesjuma ar katru dienu ir pāris minūšu ilgāks.
Saule nu jau pagriezusies uz otriem sāniem, un tās ritējums pie debesjuma ar katru dienu ir pāris minūšu ilgāks. Arī Ceraukstes pagasta “Saulgriežu” mājas logos šodien tā ielūkojas mirklīti ilgāk nekā vakar. Ko viņa te ierauga?
Pirms gadsimta ceturkšņa būvētā ēkā vienmēr kāds rosās. Darbi savrupmājā nekad nevar būt padarīti, vienmēr ir ko uzlabot, atjaunot. Saimnieks Leons nu jau pāris gadu uz paša izloloto un savām rokām būvēto ģimenes māju nolūkojas no mākoņa maliņas. “Tētis var būt drošs, pašus vienkāršākos mājas uzturēšanas darbus viņš man savulaik ir iemācījis, tā kā neizputēsim,” apgalvo Dace Platonova. Jauniete pašlaik studē Jelgavā, bet mācību ritms vairākas dienas nedēļā ļauj pavadīt “Saulgriežos”.
“Tikai retu reizīti, kad uznāk lielā slinkošanas vēlme, tad iedomājos, ka labi būtu ieiet savā dzīvoklī, aizslēgt durvis un ne par ko nerūpēties – ne par apkārtni, ne kāpņu telpu. Taču tās ir tikai tādas mirkļa izjūtas. Nespēju iedomāties, ka man katru dienu būtu jādzīvo dzīvoklī. Ir tik patīkami sagrābt lapas, parušināties dārzā, izdomāt kādu jaunu sētas elementu, kas priecē gan pašus, gan garāmbraucējus,” stāsta Dace.
Vasarās “Saulgriežu” pagalmā no nojumes tiek izvilkti vecu laiku rati, un tos izrotā ar ziedu kompozīcijām. Ziemā goda vietu aizņem kamanas. Šogad gan tās vēl ir saimniecības ēkā, jo bezsniega laikā kamanas pagalmā izskatītos pagalam dīvaini.
“Lai arī nav sniega, Ziemassvētku sajūta “Saulgriežos” tomēr bija. To radīja eglīte, elektrisko lampiņu virtenes un māsas Ingas mazais puika Markuss. Piecus mēnešus vecais mazulis mājā ienesa savus bērnišķīgos trokšņus, kā mēs smējāmies, viņš mums šogad novirzīja domas par sniedziņu,” atceras Dace.
Kad pirms daudziem gadiem vecāki mājai deva vārdu, viņiem tīkama šķita saules piesaukšana, kas celtni Mūsas stāva jā krastā apmīļo jo dāsni. Saule un saulgrieži – šie vārdi saistās ar svētkiem un kopā būšanu. Vienīgi pastniekam nākas uzmanīgāk izlasīt adresi uz aploksnēm, jo tepat netālu ir māja ar līdzīgu nosaukumu “Saulstari”. Taču viesi uz “Saulgriežiem” ceļu atrod ne tikai Ziemassvētkos, bet arī saulainajās vasaras dienās. Tad vakaros ir jo omulīgi izkurināt pirtiņu, pēc karsēšanās atveldzēties netālajā Mūsā vai vismaz atspirdzināties dzestrajā gaisā, kas nāk no upes.
“Ciemiņi ir mūsu mājas neatņemama sastāvdaļa. Iedomājoties par savu nākamo ģimenes dzīvi, es labprāt to vēlētos vadīt šādā mājā, kas zina, varbūt arī tepat – vecāku celtajos “Saulgriežos”,” noteic Dace Platonova.
