Baušķeniecei KENIJAI KIRTOVSKAI ir dvīņumāsa Maira. Viņām abām vakar, 28. decembrī, bija 50 gadu jubileja.
Baušķeniecei KENIJAI KIRTOVSKAI ir dvīņumāsa Maira. Viņām abām vakar, 28. decembrī, bija 50 gadu jubileja.
Ne jau tikai svētku laikā Kenija pauž sirdssiltumu un mīlestību pret citiem, viņa tāda ir vienmēr. “Tā laikam ir mana dzīves sūtība – gādāt par tiem, kuriem rūpes ir nepieciešamas. Savu mammu, cik vien spēju, uzmanīju un palīdzēju viņai. Bija laiks, kad kopu kādu vecāku sirmgalvi. Pie tā ir pierasts,” stāsta Kenija. Nu jau pusotru gadu viņa strādā bērnunamā “Annele” par dienas aprūpētāju grupā, kurā audzēkņi ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem.
Darbs no viņas paņemot ļoti daudz. Kenija to jūtot vakaros, pārnākot no darba, enerģijas neesot nemaz. Lai neielaistu sevī daudz negatīvu emociju un spētu no tām atbrīvoties, viņai palīdzot grāmatas, kurās ir psiholoģiskas pārdomas. Bija vajadzīgs gads, līdz Kenija iejutās bērnunamā. Saprasties ar audzēkņiem nav vienkārši. “Galvenais, pašai ir jābūt ļoti pārliecinātai par visu, ko daru un runāju,” atzīst gaviļniece. Daudz zināšanu un praktisku iemaņu sniedz lekcijas Paula Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledžā, ko Kenija beigs pēc pusgada. “Man ir ļoti jauka mammas māsa, krustmāte Ausma, pensionēta juriste, ar viņu vienmēr droši varu konsultēties. Strādāju draudzīgā un saprotošā kolektīvā, mēdzam dalīties pieredzē ar praktiskiem padomiem,” tā jubilāre.
Bērnunama “Annele” direktore Lilita Grāvīte patiesi novērtē Kenijas mieru, līdzsvarotību un labestību.
Gaviļniece izaudzinājusi trīs bērnus – Lindu, Lauru un Ediju. “Linda ar draugu dzīvo Īrijā, vasarās atbrauc pie mums paciemoties. Edijs un Laura strādā, dzīvojam kopā. Linda mani aicina ciemos, būs vien nākamajā gadā jāsasparojas ceļojumam,” plāno Kenija.
Viņas dvīņumāsa Maira ar ģimeni dzīvo Cēsīs. “Abas esam ļoti līdzīgas. Atceros, skolā mums bieži vajadzēja stāvēt pie karoga godasardzē. Droši vien, lai labāk izskatītos, ka abās pusēs stāv vienādas meitenes. Ļoti pārdzīvoju, ja māsai mamma uzdāvināja citādākas kurpītes nekā man, visu vajadzēja pilnīgi vienādu. Skolā ļoti labi mācījāmies, tāpēc viltības nevajadzēja izstrādāt, tikai vienu reizi māsa manā vietā kārtoja normatīvu augstlēkšanā.
