V. Plūdons. Bērnības dienas! Kā dīvainas puķes jūs smaržojat tik saldi! Tikko bija beidzies karš, kad 1945. gadā atbraucām dzīvot uz Bausku.
V. Plūdons
Bērnības dienas!
Kā dīvainas puķes jūs smaržojat tik saldi!
Tikko bija beidzies karš, kad 1945. gadā atbraucām dzīvot uz Bausku. Sāku mācīties Bauskas septiņgadīgās skolas 4. klasē. Klases audzinātāja bija Marija Dāboliņa. Viņa mums mācīja latviešu valodu, rosināja piedzīvoto un pārdzīvoto rakstīt dienasgrāmatā. Tajā skolotājas sirdsgudri papildinājumi, komentāri. Pēc tiem var spriest, kā audzinātāja ar savu piemēru mācījusi izrādīt prieku par sīkajām dāvaniņām, kas saņemtas dzimšanas dienā (1945. gada 30. decembrī M. Dāboliņas 27. dzimšanas dienā), par nesavtīgu padarītu darbu, lai iepriecinātu citus (kartupeļu norakšana un nogādāšana klases audzinātājai, viņai nezinot). Kā pēckara bērnam liels prieks bija par kādu konfekti, cepumu vai bulciņu, kuru skolā reizēm varēja nopirkt. Prieks bija arī par to, ka ar klases audzinātājas gādību no skolas dabūju slēpes un varēju slēpot.
Jauka bija pavasara atmodas vērošana pārgājienā uz Jāneiku strautu, zelta rudens skatīšana pārgājienā uz Saulaini. Jau būdama 7. klases skolniece, 1947. gada 20. septembrī ar klasi M. Dāboliņas vadībā pirmo reizi apmeklēju dzejnieka Viļa Plūdoņa mājas “Lejeniekus”. Ar mums bija arī direktors Vilis Kreitiņš un skolotāja Anna Spāriņa. Gājām pa Mēmeles krastu. Kapos, kur atdusas dzejnieks, Marija Dāboliņa norunāja dažus V. Plūdoņa dzejoļus.
Skolotāja ik gadu organizēja vairākus klases vakarus, kuros bija gan dziesmas, dejas, deklamācijas, gan nelieli uzvedumi. Apguvām saskarsmes kultūru, katra atbildību citu priekšā. Mācījāmies sveikt klases biedrus, arī audzinātāju un direktoru dzimšanas un vārda dienās.
Mums bija sava klases avīze “Vienība” un arī himna “Dzintarzemīte”. Man dienasgrāmatā ir rakstīts arī par to laiku, kad kora dziedāšanu sāka mācīt skolotājs Kārlis Hammers. M. Dāboliņa atzinusi: “Tagad jūs iemācīsities īsti mīlēt dziesmas. Es nevaru vien nopriecāties par jūsu balsīm un jauko saskaņu, kas kora dziedāšanas stundā dzirdama augšā. Arī šovakar. Jūs dziedājāt, es lasīju dienasgrāmatas. Un man būtu paticis tur tā sēdēt ilgi, ilgi…”
Kopīgi piedalījāmies pilskalna sakopšanā, par ko liecina senās fotogrāfijas, un ravēšanas darbos palīgsaimniecībā.
M. Dāboliņa vadīja arī skolas literāri dramatisko pulciņu. Viņa organizēja literāros vakarus par dzejnieku Raini, rakstnieci Annu Brigaderi, iestudēja daļu no lugas “Sprīdītis”. Viņa rīkoja arī jaunrades skates. Labākos darbus apbalvoja.
Es ieguvu otro godalgu par darbu “Daiļās sniega pārsliņas dzīve”. Balvā saņēmu Raiņa rakstu otro sējumu. Mīļš paldies audzinātājai par visu labo, ko viņa mums mācījusi.
Bijusī skolniece Ā. SMILŠKALNE
