Daudz interesantas informācijas ieguvuši Skaistkalnes vidusskolas un Vecsaules pamatskolas pedagogi.
Daudz interesantas informācijas ieguvuši Skaistkalnes vidusskolas un Vecsaules pamatskolas pedagogi. Lekciju Skaistkalnes vidusskolā pirms gadumijas, 29. decembrī, lasīja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Vispārīgās pedagoģijas katedras lektore profesore Staņislava Marsone.
“Skolotājiem regulāri organizējam dažādus seminārus, aicinām lektorus. Iepriekšējā reizē runājām par sadarbības uzlabošanu starp skolu un ģimeni. Šoreiz vēlamies ko jaunu uzzināt un padomāt par vērtībizglītību. Uz nodarbību aicināti ne tikai mūsu skolas pedagogi, bet arī kolēģi no Vecsaules. Turklāt lekciju apmeklē ne vien klašu audzinātāji, bet arī priekšmetu pasniedzēji. Nereti audzēkņiem labāks kontakts izveidojas tieši ar citu skolotāju, nevis savu klases audzinātāju,” stāstīja Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece.
Lektore S. Marsone savukārt “Bauskas Dzīvei” paskaidroja, ka ar pedagogiem runās par vērtību sistēmas maiņu mūsdienās, par multikulturālas sabiedrības veidošanos. “Mans mērķis nav uzspiest kādam savu viedokli, bet gan izskaidrot, kā es šodienas pārmaiņas saskatu, kā tās izprotu, kā pedagogiem par tām runāt ar audzēkņiem,” sacīja lektore.
Nepilnu stundu klātesot šajā lekcijā, “Bauskas Dzīve” dažas interesantas S. Marsones paustās atziņas piedāvā arī lasītājiem.
Sabiedrībā arvien samazinās piederības izjūta kādai iedzīvotāju grupai – mazinās gan etniskā, gan sociālā piederība. Tradīcijas attīstās, mainās, rodas no jauna. Tāpēc svarīgi saprast, par kuru vērtību saglabāšanu ir noteikti jāiestājas, kuras drīkst kā mazāk svarīgas atstāt novārtā. Vērā jāņem straujā moderno tehnoloģiju ienākšana mūsdienu sadzīvē, kas arī pārmaina vērtību sistēmu. Jaunajai paaudzei mazāk izkoptas ir prasmes sadarboties, sarunāties. Taču savstarpējai komunikācijai tā izmanto mediju kompetences.
Agrāk cits citu vairāk vērtēja pēc attieksmes pret pienākumu, pret sabiedrību. Tagad jaunās paaudzes vērtību skalā augstā vietā ir prasmes izmantot mediju kompetences. Piemēram, jauna mobilā telefona iegādē pusaudzim nozīmīga ir ne tikai spēja sazvanīties, nosūtīt īsziņu, veikt aprēķinus ar iemontēto kalkulatoru. Svarīgi, lai telefonam būtu pieeja internetam, foto vai video kamera, mūzikas atskaņošanas ierīces, daudzveidīgas melodijas. Viņa vienaudžu sabiedrībā prasme izmantot šīs visas ierīces ir svarīgs vērtību mērs.
Mūsdienu tehnoloģiju attīstībā ir arī daudz negatīva. Daudzviet ārzemēs augstāk tiek vērtētas ne tikai tehniskās prasmes, bet arī spēja darboties pašam, personības talanta iezīmes.
Lektore iezīmēja arī kādu citu problēmu, kas aktualizējas attīstītā sabiedrībā. Piemēram, Austrijā pēdējos gados krietni sarucis baznīcu apmeklētāju skaits. Un iemesls tam pirmajā brīdī ir ļoti pārsteidzošs. Kāpēc iet uz baznīcu un kaut ko lūgt, ja mums viss jau ir – skan šāda motivācija.
Pamatīgu vērtību maiņu, ko varētu saukt arī par devalvāciju, piedzīvojušas vēl citas, gadsimtiem ilgas tradīcijas. Piemēram, dāvināšanas un līdzcilvēku iepriecināšanas tradīcija Ziemassvētkos aizstāta ar dažbrīd pat bezjēdzīgu iepirkšanos. Amerikā lielveikalos janvāra sākumā atver speciālas nodaļas, kur no iedzīvotājiem par nedaudz zemāku cenu iepērk Ziemassvētkos bezjēdzīgi sadāvinātas lietas.
