Ja brauc pa Mēmeles upi uz augšu, upes labajā pusē atrodas šaurs, garš ciems.
Ja brauc pa Mēmeles upi uz augšu, upes labajā pusē atrodas šaurs, garš ciems.
Tagad ciema mājas ir atjaunotas, tikai retumis vēl var redzēt vecvectēvu celto riju drupas. Kādreiz šo ciemu sauca par Vēžu ciemu, jo Mēmelē ietecēja daudzas sīkas upītes un šo upīšu ietekās pacerēs slēpušies trekni vēži. Tā arī ciems nosaukts par Vēžu ciemu. Pēc zviedru kara ciemā esot ieradies kāds svešzemnieks (domā – krievs vai ukrainis) un, apņemdams ciema turīgākā vīra, leiša Vaivada, meitu par sievu, apmeties ciemā uz dzīvi. Pēc zviedru kara klejojošās leišu virsaišu bandas nodedzinājušas ciemu un svešinieks kopā ar sievu apmeties uz dzīvi kādā pirtiņā pie upītes Liecerītes ietekas Mēmelē.
Šajā upītē bijuši vēži. Svešais tos saucis par rakaņiem (krievu valodā – raki), zvejojis tos un nesis uz netālo Budbergas pili. Tā kā neviens viņa valodu nav sapratis, tad viņš, stāvēdams pie pils durvīm, saucis: “Rakaņ, rakaņ!” Drīz pils ļaudis Vēžu ciema iedzīvotājus nodēvējuši par rakaņiem. Lai gan vēžu sen vairs nav Mēmeles pieteku grīvās, tomēr nosaukums Rakaņu ciems palicis, aizstādams latvisko Vēžu ciema nosaukumu.
Bauskā pierakstījusi A. FREIMANE 1950. gadā.
No izdevuma “Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās teikas”
