Ar 2006. gadu stājās spēkā piena kvalitātes jaunie pamatrādītāji.
Ar 2006. gadu stājās spēkā piena kvalitātes jaunie pamatrādītāji. Bauskas lauku konsultāciju biroja vecākā speciāliste lopkopībā GINTA DZERKALE, atgādinot par tiem, aplūkoja svarīgākos nosacījumus, kas nepieciešami, lai varētu iegūt augstas kvalitātes pienu, kas atbilst pārtikas drošības kritērijiem.
– Sarežģītākais uzdevums ir nodrošināt somatisko šūnu daudzumu, kas nedrīkst pārsniegt 400 tūkstošus vienā mililitrā. Kas šo rādītāju ietekmē? Pats galvenais – higiēnas prasību ievērošana. Ļoti svarīga ir govs veselība, īpaši tesmeņa veselība. Šūnu daudzumu ietekmē arī piena dēvējas vecums, ģenētika, laktācijas periods, sezonalitāte, cietlaišana utt. Liela nozīme ir ēdināšanai, mikroelementu izmantošanai, kas nosaka produkcijas garšas īpašības.
Otrs svarīgs rādītājs – baktērijas. To daudzuma galvenais ietekmes avots ir tīrība. Teorētiski labi zināms, kā to nodrošināt, taču praksē nereti ir citādi. Ganāmpulka īpašnieks par neizdarībām cieš pats pirmais, nesaņemot augstāko samaksu.
Trešais – inhibitoru vielu klātbūtne produkcijā. Tas ir saistīts ar mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu. Šo vielu klātbūtni nosaka arī medikamentu lietošana un ierobežojumu ievērošana, nododot pienu pārstrādes uzņēmumam, ja govs ir ārstēta. Piemēram, vienas slimas govs slaukums, ko pavirši saimnieki pievienos koppienam, var sabojāt visu produkciju.
Iepriekš minētos parametrus ietekmē higiēnas prasību ievērošana šī vārda visplašākajā izpratnē. Proti – dzīvnieku novietnē, produkcijas ieguvē, tās dzesēšanā un glabāšanā. Šis ir īss galveno nosacījumu uzskaitījums, ko ganāmpulku īpašnieki, kuri vēlas nodarboties ar piena lopkopību, gan sapratuši, gan arī novērtējuši. Pozitīvi, ka piensaimnieki apzinājušies, kas nepieciešams, lai kvalitāti gan nodrošinātu, gan noturētu. Labi, ka arī pārstrādes uzņēmumi nāk pretī piegādātājiem.
Eiropas Savienības struktūrfondu sadaļa ES standartu sasniegšanai pavēra iespējas dažādu mērogu saimniecībām gūt līdzekļus, lai īstenotu higiēnas un labturības prasības, kā arī sakārtotu kūtsmēslu krātuves. Izmantots arī atbalsts, ko iespējams saņemt daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizēšanai.
