Tikai kvalitatīva produkcija ļauj saglabāt vietu piena tirgū – par to pārliecinājušies mazu, vidēju un lielu ganāmpulku īpašnieki, kuri apņēmušies strādāt šajā nozarē.
Tikai kvalitatīva produkcija ļauj saglabāt vietu piena tirgū – par to pārliecinājušies mazu, vidēju un lielu ganāmpulku īpašnieki, kuri apņēmušies strādāt šajā nozarē.
Pagājušā gada decembrī Bauskas lauku konsultāciju birojs (LKB) organizēja mācības “Kvalitatīva piena ieguve”. 32 stundu ilgajās nodarbībās guvums bija vērtīgs – to noslēgumā atzina katrs dalībnieks. Sertifikātus par piedalīšanos mācībās saņēma 18 piensaimnieku, informē LKB lauku attīstības speciāliste Raimonda Ribikauska.
Pilnībā īsteno standartu prasības
Piensaimniecībā katram ir savs, pašu pārbaudīts pieredzes un atziņu krājums. Ieklausoties tajā, galvenais secinājums bija – vispirms vajadzīga uzņēmība, un tad darbs iegūst virzību, kas var būt ļoti veiksmīga.
Bija prieks klausīties Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības “Poteri” saimnieces Aijas Rutkovskas pieredzes izklāstā: “Mums izdevies pilnībā īstenot ES standartu sasniegšanas programmu. Projektu sagatavošanā darbojāmies paši, manā ziņā bija skaitļi un rēķināšana, dēls visu salika datorā. Kopējā līdzekļu ieguldījumā 40 procentu bija mūsu daļa, pārējā no ES struktūrfondiem.”
“Bauskas Dzīve” šajā saimniecībā bija viesojusies pirms vairākiem gadiem. Zinot, ka Rutkovsku ģimene strādā pārdomāti un ļoti rūpīgi, bija īpašs prieks uzzināt par pozitīvajām pārvērtībām. Vidējais izslaukums no govs ir gandrīz astoņi tūkstoši litru, sākotnēji tas bijis pieci tūkstoši. Audzē tikai melnraibos lopus. Saimnieces nākotnes plānos ir vēl augstāki izslaukumi – līdz pat desmit tūkstošiem litru. “Poteros” govis slauc trīs reizes dienā. Tiešām – trīs reizes dienā, un arī tas ir viens no augstu izslaukumu faktoriem. Šajā reizē ir vērts atcerēties ASV konsultanta Lindela Vaitloka pagājušajā vasarā piensaimnieku mācībās sacīto: “Govij patīk, ka to slauc.” “Poteros” ir iekārtots firmas “DeLaval” slaukšanas aprīkojums.
Kad A. Rutkovska nosauca sava ganāmpulka somatisko šūnu rādītāju, visi bija pārsteigti. Tas ir – nedaudz vairāk par 60 tūkstošiem. Šāds skaitlis lieliski atspoguļo perfektu darbu visā ganāmpulka aprūpē un nodrošinājumā ar barību. Raibaļām šeit gatavo vītsienu, kas labi uzglabājas, ruļļos satīts, un 26 slaucamām govīm, tāpat pārējiem lopiņiem tas garšo lieliski.
Ikdienā noderēs kolēģu pieredze
Skaistkalnes pagasta “Zvaigznēs” arī notikušas labas pārmaiņas. Silva Rutkovska stāstīja par jaunām slaukšanas iekārtām, dzesētāju un renovētu piena māju, kas bijis iespējams, izmantojot ES standartu sasniegšanas projektu naudu. Šajā zemnieku saimniecībā smadzeņu darbu veicis Pēteris Čipens, rūdīts lauksaimnieks, kurš nav baidījies apgūt informācijas tehnoloģijas un pats izbūries cauri Eiropas projektu prasībām. Slaucamo govju skaits šajā saimniecībā ir 33. Par pusi mazāks ganāmpulks ir Dinai Latūnei Vecsaules pagastā. Viņas svarīgākā atziņa, apmeklējot kursus, bija: “Man ļoti patika sarunas ar kolēģiem. Tajās atklājās daudz svarīgu nianšu, kas noderēs ikdienā. Protams, arī lekcijas bija interesantas.” D. Latūne ir apzinājusies savas saimniekošanas problēmas un uzskata, ka galvenais uzdevums ir samazināt somatisko šūnu daudzumu. Sākta ganāmpulka atjaunošana, lai varētu stabili nodrošināt produkcijas kvalitāti.
Pēc ilgāka pārtraukuma mācībās piedalījās īslīciete Ilze Bukauska. Viņas un vīra Māra Kaktiņa aprūpē ir prāvs ganāmpulks. Par lielu ieguvumu zemnieki uzskata labu slaucēju, uz kuras darbu var paļauties.
Arī mazie nedomā padoties
Mazo ganāmpulku īpašnieki mācībās nepalika nomaļus, arī viņiem ir vēlēšanās strādāt. Rundāliete Ruta aprūpē četras slaucamas govis, iegādājusies dzesētāju un slaukšanas aparātu. Lauku cilvēka tiešumā un atklātībā viņa skarbi runāja par nozares stabilitāti. Rundālietei nav pārliecības, vai viņa spēs ganāmpulku paplašināt.
Kaimiņiene Svitenes pagasta zemnieku saimniecības “Sveņķi” īpašniece Daiga Šimkevica ir cerīgāka: “Man piena lopkopība kļūst par pamatnozari. Sākumā bija divas govis, tagad ir astoņas. Domāju, ka vajadzētu vēl vairāk.” Gailīšu pagasta iedzīvotāja Valērija Stīvere tur divas slaucamas gotiņas un nodod pienu pārstrādes uzņēmumam. Kvalitāti izdodas nodrošināt ar vecumvecām metodēm. Izslaukt ar rokām pāris gotiņu nav sarežģīti, bet sviteniecei Jolantai Savickaitei ir 13 piena devēju, kuru slaukšanā neizmanto aparātus. Diplomētā veterinārfeldšere saka: “Mērķis ir mehanizēt slaukšanu. Esam pārliecinājušies, ka gotiņas dod peļņu, ja tās nebūtu, tad lopus neturētu.”
LKB speciāliste Ginta Dzerkale kursu noslēgumu rezumēja ar vārdiem: “Tā situācija nav tik bezcerīga, kā brīžiem izskatās.” Vēl viena nepārprotami skaidra un skarba atziņa bija: “Vajadzīgs milzīgs darbs, lai kaut ko izdarītu.”
***
Uzziņai
Mācību dalībnieku secinājumi
– Līdz 20 govju liela ganāmpulka aprūpēšanā nav vajadzīgs papildu darbaspēks, to spēj veikt ģimene. Strādnieku pat nav izdevīgi ņemt.
– Uzticams un kvalificēts darbaspēks laukos ir deficīts.
– Skopais maksā divreiz – labāk gādāt dārgāku aprīkojumu nekā taupīt un bažīties par ekspluatāciju.
