www.bauskasdzive.lv
13. un 14. jūlijā Bauskā izskanēs tradicionālais Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāls «Vivat Curlandia!», koncerti un notikumi būs Bauskas pilī, Bauskas kultūras centrā un Sv. Gara baznīcā, informē festivāla producente Aija Dimza.
Ar nosaukumu «Vivat Curlandia!» festivāls ir pazīstams kopš 2016. gada, kad pēc paveiktajiem vērienīgajiem restaurācijas darbiem Bauskas pilī atgriezās senās mūzikas festivālu gars, kas pirmo reizi šeit iemājoja pirms 30 gadiem. Toreiz, 1993. gadā, ritēja 550. gads, kopš rakstītos avotos pirmo reizi bija minēta Livonijas ordeņa pils Bauskā. Šo jubileju muzeja darbinieki vēlējās svinēt ar senās mūzikas koncertiem Bauskas pilī un ar šo ideju vērsās pie Senās mūzikas centra Rīgā, ko tolaik vadīja Dr. art. Boriss Avramecs un Solvita Sējāne, ieskatu festivāla vēsturē sniedz A. Dimza. Tas bija sākums pirmajam senās mūzikas festivālam ne vien Bauskā, bet arī Latvijā. Kopš tā laika festivāls ir kļuvis par tradīciju.
Senie mūzikas instrumenti, vēsturiskie tērpi, operas izrāde sveču apgaismojumā, izcilas ārzemju viduslaiku mūzikas grupas un pašmāju senās mūzikas atskaņotājmākslinieki jau devīto gadu Bausku pārvērtīs par vietu, kur iespēja redzēt, dzirdēt un izjust viduslaiku, renesanses un agrīnā baroka laika cilvēku ikdienu, izbaudot krāšņus senās mūzikas svētkus – jau IX Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu «Vivat Curlandia!».
Koncerti būs dažādiem klausītājiem, piemēram, īpaši bērniem būs veltīts bērnu rīts «Senie mūzikas instrumenti» un festivāla «Vivat Curlandia!» gaidītākais notikums – operas uzvedums vēsturiskajā sveču apgaismojumā. 2024. gada festivāls klausītājiem piedāvās izbaudīt pasaulē pirmo mākslīgā intelekta rekonstruēto baroka operu «Andromeda» pēc 17. gadsimta itāļu libreta.
Pirmo reizi pieejama festivāla kopbiļete, cenu atlaides
Biļetes uz koncertiem pieejamas «Biļešu paradīzes» kasēs. Pērkot biļetes Bauskas kultūras centra kasē, automātiski tiks piemērota 10% atlaide. Skolēniem, studentiem un pensionāriem biļetes ar 20% atlaidi, uzrādot apliecību. Šogad pirmo reizi pieejama arī festivāla kopbiļete, kas paredz iespēju ar vienu biļeti doties uz visiem koncertiem (divu dienu laikā ir plānoti pieci maksas koncerti un četri koncerti ar bezmaksas ieeju). Kopbiļete ir izcila iespēja ietaupīt, ja ir plānots apmeklēt vairākus koncertus.
Festivālu organizē SIA «Rīgas Senās mūzikas centrs» sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Koncerts bērniem «Senie mūzikas instrumenti»
13. jūlijā plkst. 13 Bauskas kultūras centrā mazie senās mūzikas klausītāji ir aicināti pavisam tuvu iepazīties ar vēsturiskajiem mūzikas instrumentiem un ļauties elpu aizraujošiem stāstiem par dzīvi 300 gadus senā pagātnē. Ieeja koncertā ir bez maksas.
Mūziķi, tērpušies mākslinieces rundālietes Jeļenas Forstes šūtajos rokoko laika kostīmos, iepriecinās mazo klausītāju sirdis ar harmoniskajām baroka instrumentu skaņām un iepazīstinās, cik dažādi skan baroka vijole un alts, traversflauta un blokflautas, baroka fagots un baroka čells. Lai uzburtu gaisotni, Bauskas kultūras centra zāli izgaismos tikai un vienīgi sveču gaisma, par ko parūpēsies scenogrāfs Artūrs Arnis. Pēc koncerta bērniem būs iespēja nofotografēties ar senlaiku tērpos ģērbtajiem mūziķiem, apskatīt viņu mūzikas instrumentus un uzdot kādu viņus interesējošu jautājumu.
Koncerta mākslinieciskā vadītāja: Maija Kania; baroka vijole: Maija Kania, baroka alts: Guna Jegorova, blokflautas un baroka fagots: Elīna Vidriķe, traversflautas: Aija Dimza, baroka čells: Elīza Čaša. Šajā koncertā ieeja bez maksas.
Koncerti 13. jūlijā Bauskas pilī
Festivāla atklāšanas koncerts Bauskas pilī 13. jūlijā plkst. 15: «J. S. Bach – «Trios for Two» no Kētenes līdz Leipcigai».
Muzicēs Lorenco Kavasanti, Itālija (blokflautas) un Alesandro Padoans, Itālija (klavesīns) – izteiksmīgs senās mūzikas duets, kurš turpina meklēt un atklāt. Dueta jaunākā koncertprogramma arī ieskaņota kompaktdiskā ar tādu pašu nosaukumu. «J. S. Bach – «Trios for Two»» atklāj burvīgas kamermūzikas lapaspuses no Johana Sebastiana Baha (1685 – 1750) daiļrades.
Koncertā «Reiz Venēcijā…», kas 13. jūlijā plkst. 17 notiks Bauskas pilī, uzstāsies Elīna Šimkus (soprāns), Mauro Pinčiaroli (lauta, Itālija), Kristīne Stumbure (traversflautas).
Mīlestība – kvēli liesmojoša, satraukuma trīsu pilna un mātišķas rūpes, kas ietērptas šupuļdziesmā. Itāļu renesanses un baroka komponistu skaņās šīs dažādās mīlestības nokrāsas atklās trīs lieliski mūziķi – soprāns Elīna Šimkus, traversflautiste Kristīne Stumbure un itāļu lautists Mauro Pinčiaroli.
Programmā izskanēs šādu komponistu darbi: Andrea Falkonjēri, Džovanni Batista Fontana, Džirolamo Freskobaldi, Džovanni Džirolamo Kapsbergers, Klaudio Monteverdi, Alesandro Skarlati, Barbara Stroci, Luidži Rosi, Džuzepe Torelli.
Nakts koncertā «O Maria Maris Stella» 13. jūlijā plkst. 23 Bauskas pils pagalmā muzicēs vēsturisko pūšaminstrumentu ansamblis «Alta Bellezza» no Šveices: Hanna Gaisela (šalmejs, dūdas), Silke Gvendolina Šulce (šalmejs), Natenjels Vuds (vēsturiskās trompetes).
Nakts koncertā izskanēs skaņdarbi no Venēcijas kuģotāja, trompetista Zorzi Trombeta pierakstiem.
Fascinējošais tīro kvintu skanējums perfektā rezonansē apvienoja starptautisko senās mūzikas ansambli «Alta Bellezza». Trīs mūziķi, kuri iepazinās, studējot prestižajā «Schola Cantorum Basiliensis» (Šveice), augstskolā iegūtās zināšanas vēsturisko pūšaminstrumentu spēlē ansamblim ļauj izpētīt jaunus viduslaiku un agrīnās renesanses mūzikas izpildījuma apvāršņus. Cik vien iespējams, mūziķi savas koncertprogrammas atskaņo no galvas vai vēsturiskajiem manuskriptiem.
Ansamblis var lepoties ar regulāru un starptautisku koncertdarbību – ir uzstājušies Vācijā, Austrijā, Šveicē, Anglijā, Rumānijā, Itālijā, Francijā un Latvijā. Debijas albumu «L’alta bellezza: Wind music from 15th-century Italian courts» 2021. gadā izdeva kompānija «Arcana».
Programmā: Gijoms Difē (1397 – 1474), Antuāns Benuā (ap 1435 – 1492), Džons Danstabls (ap 1390 – 1453), Žils Benšuā (1400 – 1460), Pjērs Fontēns (ap 1390 – ap 1450) un anonīmu autoru skaņdarbi.
Bauskas kultūras centrā 13. jūlijā plkst. 19 īpašs notikums – sveču gaismā tiks izrādīta pasaulē pirmā mākslīgā intelekta rekonstruētā baroka opera «Andromeda». Tā ir viena no trim operām, kuru 17. gadsimtā Lietuvas lielkņazistes un Polijas karalis Vladislovs Vaza (1632 – 1648) izrādījis Viļņas Valdnieku pilī (vēl tika rādītas operas «Helēnas nolaupīšana»un «Apkrāptā Kirke»). Visām šīm operām libretu autors ir Virdžīlio Pučitelli (1599 – 1654), ar kuru valdnieks iepazinās, ceļojot pa Itāliju. Operas librets ir saglabājies līdz mūsdienām, taču diemžēl muzikālais materiāls gan nav sasniedzis mūsdienas. Tiek pieņemts, ka mūziku sarakstījis Vladislova Vazas kapelas vadītājs, itāļu komponists, kapelmeistars un teorētiķis Marko Skaki (ap 1602 – 1662), kuram arī tiek piedēvēta pirmā opera, kas atskaņota Lietuvas teritorijā.
Lai atgūtu zaudēto vēsturi, radošā komanda, izmantojot mākslīgā intelekta rīku un balstoties gan uz saglabājušos Marko Skaki un viņa laikabiedru daiļradi, centās atjaunot operu, kas 1644. gada 6. martā izskanēja Viļņas Valdnieku pilī.
Operu iestudējuši un izrādīs: baroka operteātris «Collegium Musicum Riga», diriģents Māris Kupčs, režisore Dārta Nora Pauļuka-Sadlovska, vēsturisko tērpu rekonstrukcijas – Jeļena Forste, scenogrāfs Artūrs Arnis, mākslīgais intelekts – Mantauts Krukausks. Solisti: Monta Martinsone (soprāns), Nadia Kazantseva (soprāns), Viktorija Majore (soprāns), Anete Viļuma (soprāns), Rūdis Cebulis (soprāns), Diāna Bistere (mecosoprāns), Jons Sakalausks (bass), Arūns Maļuks (baritons), Krišs Pozemkovskis (bass), Artis Muižnieks (baritons).
Koris: Viktorija Majore, Anete Viļuma, Aija Dimza, Kamila Siliņa, Georgs Zujevs, Dairis Ulmanis, Jānis Sustrups, Krišs Pozemkovskis.
Pilī un baznīcā
Koncerts «Schiava d’amore» notiks Bauskas pilī 14. jūlijā plkst. 12.
Skanīgs duets no Itālijas Nadia Kazantseva (soprāns) un Frančesko Melāni (klavesīns)
klausītājus iepazīstinās ar itāļu renesanses komponistu mūziku, atklājot daudzšķautnainu sievietes tēlu, tai skaitā vienas no retajām renesanses laika komponistēm – Barbaras Stroci – mūzikā.
Koncertprogramma sastāv no darbiem, ko sacerējušas Venēcijas sievietes komponistes, piemēram, Barbara Stroci, kā arī komponisti Andrea Gabrieli, Klaudio Monteverdi un Antonio Sartorio. Tā ir veltīta mīlestībai un ciešanām mīlestībā no sievietes skatupunkta, kas ir diezgan neparasts gadījums tajā laikmetā. Augstās poēzijas, Venēcijas muzikālā stila un emociju izteikšanas brīvības apvienojums gan no vīriešu, gan sieviešu skatupunkta rada šī laikmeta āriju un dziesmu neparasto, apburošo skaistumu.
Ieeja koncertā bez maksas.
Koncerts «Muzikālās skices Frīdriha Lielā galmā» izskanēs 14. jūlijā plkst. 14 Bauskas Sv. Gara baznīcā. Muzicēs Aija Dimza (traversflautas), Elfrīda Švalbe (baroka čells), Mihails Pranovičs (klavesīns).
Koncerta programma būs aizraujošs ceļojums laikā – tajā satiksies divi 18. gadsimta lielmeistari mūzikā – Johans Joahims Kvancs (1697 – 1773), kurš pasaules mūzikas vēsturē zināms ne vien kā izcils instrumentālās mūzikas komponists, bet arī flautas spēles metodikas autors, instrumentu būvnieks un inovators, kā arī – Prūsijas karalis Frederiks II (1712 – 1786), kurš ārkārtīgi mīlēja mūziku un ne vien bija talantīgs J. J. Kvanca audzēknis flautas spēlē, bet arī mantojumā atstājis virkni skaņdarbu gan flautai solo, gan dažādiem kamermūzikas sastāviem un flautas koncertus ar orķestri.
Ieeja koncertā bez maksas.
Izcils mūziķis spēlēs Bauskas pils izcilo dubultvirdžinālu
Koncerts «Variations for Mother and Child» notiks Bauskas pilī 14. jūlijā plkst. 16.
Šis klavesīna mūzikas koncerts būs kā veltījums Bauskas pils izcilajam dubultvirdžinālam – vienīgajam šāda instrumenta prototipam visā Baltijā. Bauskas pils dubultvirdžināla oriģinālautors ir Johaness Rukers no Rukeru dzimtas, un instrumenta oriģināls (1623. gads) glabājas Vācijā, Štutgartē, muzejā «Landesmuseum Württemberg».
Vārds «virdžināls» ir atvasināts no angļu valodas vārda «virgin», kas nozīmē «jaunava», jo visbiežāk šo instrumentu mēdza spēlēt jaunas meitenes. Vēl viens nosaukums, kuru mēdz lietot šim instrumentam, ir «mother and child» jeb «māte un bērns», un tieši šim apzīmējumam par godu arī Nikolā Obēns ir radījis aizraujošu koncertprogrammu dubultvirdžinālam.
Franču klavesīnists Nikolā Obēns klavesīnu spēlē no agras bērnības. Mūziķis dzimis Parīzes reģionā, taču savas muzikālās gaitas sācis Strasbūrā, kur studējis pie Martina Gestera, Alinas Zilberašas un Benjamina Stīna. No 2019. gada studējis Ķelnes konservatorijā pie profesora Maikla Borgsteda, taču kopš 2021. gada studē prestižajā «Schola Cantorum Basiliensis» Šveicē pie Frančesko Korti. 2022. gadā ieguva pirmo vietu starptautiskajā konkursā «Lauxim», kas norisinājās Viļņā Lietuvā. Pašlaik ir docētājs Francijā, Monbeljāras konservatorijā.
Programmā: Jans Pītersons Svēlinks (1562 – 1621), Viljams Bērda (1539 – 1623), Džailss Fārnabijs (1560 – 1640), Džons Bulla (1562 – 1628), Johans Adams Rainkens (1643 – 1722).
Ieeja koncertā bez maksas.
Festivāla noslēgumā – «Cappella Pratensis»
14. jūlijā plkst. 18 Bauskas pilī notiks festivāla noslēguma koncerts «Josquin in Rome» Nīderlandes vokālās grupas «Cappella Pratensis» sniegumā.
Grupas sastāvā: Endrjū Haloks (superius), Tims Breitveits (superius), Liors Leibovici (kontrtenors), Pīters de Laurentīss (tenors), Grentlijs Makdonalds (bass).
Gandrīz 40 gadu garumā vokālā grupa «Cappella pratensis» ir zināma ar savu inovatīvo pieeju renesanses polifonās mūzikas atskaņošanā. «Cappella Pratensis» ir viens no pasaulē retajiem profesionālajiem asambļiem, kuri izmanto tikai vēsturiskās notācijas notis. Ansambļa vadītāja Stratona Bulla vadībā ansamblis pastiprināti ir iedziļinājies vēsturiski informēta atskaņojuma praksē un vēsturiskajā improvizācijā. Gala rezultāts muzikālajiem meklējumiem ir patiesa saikne ar vēsturiskajām tradīcijām, lai klausītājiem sniegtu pārliecinošus un muzikāli aizraujošus priekšnesumus.
Ansamblis regulāri koncertē Nīderlandē un Beļģijā, kā arī ir starptautisku senās mūzikas festivālu dalībnieks Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Japānā, t. sk. Bostonas, Bērklijas, Utrehtas un Jorkas senās mūzikas festivālos.
Reklāma