Šopavasar diez vai tiks piedzīvots milzīgs gripas uzliesmojums, komentējot šodien Latvijā sākušos gripas epidēmiju, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.
Viņš skaidroja, ka gripa Latvijā ir parādījusies salīdzinoši vēlu un pagaidām epidēmiskais līmenis sasniegts tikai Daugavpilī. “Protams, ilgi šim procesam nevajadzētu notikt, jo gripa ir sezonāla slimība un droši vein milzīgu epidēmiju mēs neredzēsim šai pavasarī,” pieļāva profesors.
Viņš arī atzina, ka Covid-19 ierobežojumu samazināšana ir viens no iemesliem plašākai gripas izplatībai, jo tā ir mazāk lipīga nekā Covid-19.
Dumpis sacīja, ka gripas vīruss šogad diez vai būs “niknāks” nekā iepriekšējos gados.
“Divus gadus cilvēki nav slimojuši un imūnā noturība ir pazudusi, varētu slimot vairāk. Bet diez vai mēs redzēsim milzīgu gripas uzliesmoju pavasarī,” uzsvēra Dumpis, piebilstot, ka gripas sezona beidzas aprīlī vai maijā.
Jau ziņots, ka Latvijā sākas gripas epidēmija. Gada desmitajā nedēļā Daugavpilī pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs un kuriem noteikta diagnoze gripa, sasniedzis 384,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.
Aizvadītajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti arī Liepājā, kur intensitāte bija 39,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Vidējā gripas intensitāte Latvijā 2022.gada desmitajā nedēļā sasniegusi 56,7 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir visaugstākā intensitāte kopš sezonas sākuma.
Pagājušajā nedēļā Daugavpilī ar apstiprinātu gripu hospitalizēti 32 pacienti, bet Jēkabpilī viens pacients ar aizdomām par gripu. Kopš sezonas sākuma tas ir visaugstākais hospitalizēto pacientu skaits saistībā ar gripu.
No saslimušajiem pacientiem desmit bija vecuma grupā līdz četriem gadiem, 13 – vecumā no pieciem līdz 14 gadiem, astoņi – vecumā no 15 līdz 64 gadiem, bet divi bija vecāki par 65 gadiem.
Eiropas gripas uzraudzības tīkla dati rāda, ka 2022.gada devītajā nedēļā par plaši izplatītu gripas aktivitāti un vidēju gripas intensitāti ziņoja desmit valstis – Igaunija, Francija, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Slovēnija, Turcija un Skotija.
Par visaugstāko jeb 61% pozitīvo paraugu īpatsvaru ziņoja Slovēnija, par 47% – Ungārija, par 46% – Francija, par 41% – Luksemburga, par 31% – Norvēģija, par 28% – Spānija, par 11% – Šveice, par 10% – Moldova un Skotija.
Gripas monitoringā noteikti gan A tipa, gan B tipa gripas vīrusi, visās monitoringa sistēmās dominējošs ir A/H3.
Reklāma