Grozījumi Rundāles pagasta teritorijas plānojumā laikposmam no 2003. līdz 2015. gadam izstrādāti darba grupās, tiek gaidīti saskaņojumi no 28 institūcijām, pagaidām saņemti 11.
Grozījumi Rundāles pagasta teritorijas plānojumā laikposmam no 2003. līdz 2015. gadam izstrādāti darba grupās, tiek gaidīti saskaņojumi no 28 institūcijām, pagaidām saņemti 11.
Sabiedriskajā apspriešanā 23. janvārī izpilddirektore Inta Klīve un attīstības plānotāja Ludmila Knoka informēja, kāpēc šādi grozījumi bija nepieciešami.
Rundāles pagasts ir 9400 hektāru plašs. Pēc 2003. gada zemei, kuras vērtība ir 50 – 60 balles, piešķirts nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes statuss. Rundāles pagastā tādi ir ap 2000 hektāru, ko drīkst izmantot tikai lauksaimniecībā, to nav atļauts dalīt mazākos gabalos par diviem hektāriem, piemēram, lai pārdotu kā apbūves gabalus, skaidro Inta Klīve.
Plānojumā bija jāparedz arī Bauskas dabas parks, kura teritorija Rundāles pagastā iesniedzas līdz Mežotnes pilskalnam. Savukārt Rundāles pils muzejs izteicis priekšlikumu, lai ap to prāvā platībā būtu rezervāts, saglabājot Zemgalei raksturīgu ainavu. Tas būtu liegums celt lielas lauksaimniecības būves – kūtis, kaltes. Šāds ierobežojums Rundāles pagastā skartu ap 200 zemes īpašnieku intereses. Pamatīgāk par to vēl tiks spriests šonedēļ, iepazīstoties ar detalizētāku projektu.
Vairāki jautājumi un priekšlikumi bija viesu mājas “Straumēni” saimniecei Emeritai Buķelei. Viņa interesējās, kas notiks ar vecajiem karjeriem – smilts un grants ieguves vietām. Inta Klīve stāsta, ka tās visas pieder īpašniekiem un viņiem tās ir jārekultivē. Svarīgi ir arī plānot pagasta ceļu uzturēšanu, gribētos, lai tiktu uzstādītas norādes ar māju nosaukumiem, uzsver Emerita Buķele. Pašvaldības izpilddirektore tam piekrīt un stāsta, ka 2007. gadā paredzēts projektēt ceļa posma Pilsrundāle–Kukšu krogs atjaunošanu. Pagasta teritorijā ir 47 kilometri pašvaldības nozīmes ceļu.
Plānojot teritorijas attīstību līdz 2015. gadam, jāatceras, ka to ietekmē vairāki faktori. Rundāles pagastā tā ir, piemēram, tūrisma plūsma, kas pagaidām organizēti ved uz Rundāles pils muzeju, bet Lielupes mala tiek izmantota haotiski. Tur jāizveido peldvietas, piebraucamie ceļi tām, dabas takas, pastaigu vietas, kur arī varētu piesaistīt tūristus. Plānojot būvniecību, nepieciešams teritoriālajā plānojumā paredzēt arī infrastruktūras objektus – ceļus, pievadceļus, ūdensvada, kanalizācijas trases, attīrīšanas ietaises. Rundāles pagasta auglīgā zeme, jācer, vienmēr tiks izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Taču ir svarīgi, kādas metodes izmanto, lai vide tiktu saudzēta, uzsver Inta Klīve.
Attīstības plānotāja Ludmila Knoka atzīst, ka gluži tāpat kā Rīga, arī Rundāle nekad nebūs gatava, tāpēc šie noteikti nav pēdējie grozījumi teritorijas plānojumā.
