Dāviņu pagasta nosaukums cēlies no kādas Vecsaules pagasta mājas vārda. Pagājušā gadsimta 30. gados tajā bijis pārtikas preču veikals, stāsta Dāviņu bibliotēkas vadītāja Marina Bedenkova.
Dāviņu pagasta nosaukums cēlies no kādas Vecsaules pagasta mājas vārda. Pagājušā gadsimta 30. gados tajā bijis pārtikas preču veikals, stāsta Dāviņu bibliotēkas vadītāja Marina Bedenkova.
Savukārt pašreizējā Dāviņu pagasta teritorija pirms padomju laikiem ietilpa Misas, Vecsaules un Brunavas pagastā. Vecsaules pagastā bijusi jau pieminētā tirgotava “Dāviņi”, tās īpašnieks bijis Dāvids Brilovičs. Dāviņu ciems kā administratīvi teritoriāla vienība izveidots 1968. gadā.
Bruknas pils
A. Podniecei teiku par Bruknas pili 1926. gadā izstāstījusi M. Makule. Viņa atklājusi: “Vecos laikos tanī vietā, kur tagad ir tīrelis, ir bijusi skaista un stipra pils. Pils piederējusi ļoti bagātam ķēniņam. Ķēniņam bijusi meita, viņas vārds – Spīdola. Spīdolas tēvs bijis ļoti bagāts un slavens vīrs, bet meita bijusi gatava ragana. Katru nakti meita skrējusi uz elli pie velliem. Ķēniņš meitas nedarbus nav zinājis, un savu miesīgu bērnu tas ļoti mīlējis. Kādu nakti vēlu pie ķēniņa ieradušies viesi un viņš gājis modināt savu mīļo bērnu, bet gulta bijusi tukša. Ķēniņš stāvējis, domās nogrimis, kad uz reizi nodziedājis gailis un meita atradusies. Tēvs prasījis, kur viņa ir bijusi. Meita, redzēdama, ka viņas noslēpums ir atklāts, visu izstāstījusi.
Viņa teikusi: “Tēt, līdz šim es biju saziņā ar velniem, un mēs nolēmām tavus ļaudis iznīcināt un visu, kas vien pieder tavai tautai.” Tēvs dusmās izteicis: “Ak, kaut mana nekrietnā pils nebūtu vairs virs zemes!” Tā arī noticis: pils tūlīt nogrimusi ar visiem pils ļaudīm. Tagad nogrimušās pils vietā ir tīrelis, kurā aug krūmi un ogulāji. Pilij ir bijis tik brīnišķs nosaukums, ka to vēl neviens nav atminējis. Ja kāds pils vārdu uzminēs, tad pils atkal uzcelsies zemes virsū. Pils vārda atminētājs palikšot par pils valdenieku. Jau esot pagājuši simtiem gadu, un vārdu vēl neviens nav atminējis.”
No grāmatas “Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās teikas”, apgāds “Zinātne”, 1990. g.
