Izlasīju 31. janvāra laikrakstā «Bauskas Dzīve» par nodomu izķert Bauskā klaiņojošos suņus un gribu teikt kādu vārdu viņu aizstāvībai.
Izlasīju 31. janvāra laikrakstā “Bauskas Dzīve” (1. lpp.) par nodomu izķert Bauskā klaiņojošos suņus un gribu teikt kādu vārdu viņu aizstāvībai. Saprotu, ka klaiņojoši suņi var izplatīt trakumsērgu, jo kurš var zināt, ar ko tie biedrojas. Taču viņi pret cilvēkiem ir bijīgi, vairāk baidās, ir izjutuši savu saimnieku ļaunumu. Klaiņotāji ļoti reti kad uzbrūk ļaudīm, to visbiežāk dara īstie mājas sargi, kurus saimnieki tur pie ķēdes, bet reizēm izlaiž izskraidīties.
Esmu pastniece, nācies nest presi arī uz pieminēto Bērzu un Biržu ielu, kur ir daudz privātmāju. Ir bijuši gadījumi, kad pat neaiznesu pastu abonentam, jo rīta stundās, kad strādā pastnieki, izlaiž laukā arī suņus. Tad viņu uz ielas ir bars un tie ir agresīvi, nikni dzīvnieki, kuri uzbrūk cits citam un arī cilvēkiem. Vairākas reizes suņi man ir ieklupuši pasta somā un to saplēsuši.
Rudenī mani sakoda kādas cienījamas iedzīvotājas suns. Tika teikts, ka tas ir bijis potēts pret trakumsērgu. Taču tas jādara katru gadu, un nākamais termiņš bija nokavēts. Ārstējos ilgi un potējos pret sērgu.
PASTNIECE
