Cukurbiešu audzētāji un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vakar, 1. februārī, pēc diskusijām Bauskas tautas namā mājup devās, katrs paliekot pie savas pārliecības.
Cukurbiešu audzētāji un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vakar, 1. februārī, pēc diskusijām Bauskas tautas namā mājup devās, katrs paliekot pie savas pārliecības.
Proti, ministrs jau atkārtoti pauda: “Tas ir loģisks lēmums, ka Latvijas cukurfabrikas atsakās no turpmākā darba. Eiropas Savienības cukura reforma Latvijai nav izdevīga. Tomēr no divām iespējām – nedaudz slikti vai ļoti slikti – jāizvēlas iespējami labākā. Restrukturizācijas maksājumi ir kā spilvens kritienam, jo cukura ražošana tāpat nonāktu līdz bankrotam. Izvēloties uzņēmumu likvidēšanu, Latvija saņems 34 miljonus latu. Zemnieki savu daļu – divdesmit procentu no šīs summas – varēs izmantot pēc pašu ieskatiem un novirzīt naudu investīcijām.” Šie vārdi ir īss kopsavilkums no ministra sacītā. Viņš arī uzsvēra: “Ja Latvija neiestātos Eiropas Savienībā, cukura nozare būtu likvidēta jau agrāk.”
Noklausoties dažādus argumentus, ko pauda lauksaimnieki, arī lopkopības nozares pārstāvji, vecākās un vidējās paaudzes lauku ļaudis, Mārtiņš Roze neizteica ne mazākās šaubas par to, ka mūsu valstij būtu pieņemams cits variants ES cukura reformas sakarā. Par parakstu vākšanu cukurrūpniecības aizstāvībai un iesniegšanu Valsts prezidentei sacīja, ka “Vaira Vīķe-Freiberga tiekot nostādīta nepatīkamā situācijā, uzdodot viņai neizdarāmu darbu”. Nākamajā nedēļā saziņā ar Valsts prezidenta kanceleju ministram paredzēta tikšanās ar V. Vīķi-Freibergu.
Sanāksmes dalībnieki savukārt izteica citādākas domas. Piemēram: “Ministrs ir ļoti labi sagatavojies šai sarunai, lai iemidzinātu lauksaimniekus. Kāpēc kaimiņvalstī Lietuvā var turpināt audzēt cukurbietes un tur ir veikti aprēķini, ka līdz 2014. gadam šī nozare būs izdevīga? Latvijas biznesmeņiem nevajadzētu tīkot pēc vieglas peļņas.” Viesturu pagasta zemnieks Raimonds Kazbuķis pašreizējai situācijai atrada piemērotus vārdus, izsakoties līdzībās: “Pēdējos gados cukurbiešu audzēšanu var salīdzināt ar vecu elektrolīniju – brīžiem gaisma ir, tad tās nav. Subjekts tagad ir miris, Eiropas Savienība tam izrakstījusi miršanas apliecību un iedod naudu apglabāšanai.”
Mežotnieks, ilggadējs lauksaimnieks, kurš nodarbojies ar cukurbiešu audzēšanu, Egons Fridrihsons runāja gan sanāksmē, gan pēc tās zvanīja redakcijai, lai pasacītu, ka, viņaprāt: “Restrukturizācijas maksājumi ir korupcija, pareizākais būtu Latvijas valstij cukurfabrikas nacionalizēt. Janvārī apritēja 75 gadi, kopš cukura ražošana mūsu zemē tika noteikta par valsts monopolu.”
Diskusiju laikā daudzkārt tika pieminēts Andris Miglavs, kurš saskaņā ar Zemkopības ministrijas pasūtījumu veica pētījumu par cukurbiešu audzēšanas ekonomisko pamatojumu. Viesturu pagasta zemniece Inese Bartuševica bilda, ka pats autors savu metodi publiski atzinis par “haotiski zinātnisku”.
Kaut arī šodien, 2. februārī, zemkopības ministrs M. Roze brauks tikties ar Kurzemes reģiona lauksaimniekiem, Bauskā bija ieradušies akciju sabiedrības “Liepājas cukurfabrika” pārstāvji. Uzņēmuma agronome Anita Žodziņa skaidroja: “Līdz pat Miglava publiskotajam pētījumam mums nebija šaubu, ka nozare turpinās darbu. Šī cukurrūpniecības analīze radīja satraukumu daudziem zemniekiem, bija jūtams psiholoģisks spiediens, kas sašūpoja gan audzētāju, gan pārstrādātāju nostāju. Varu sacīt, ka Liepājas fabrikai paredzētie desmit miljoni tik vien būs, lai uzņēmumu nojauktu un sakārtotu plašo teritoriju atbilstīgi vides prasībām. Mūsu pilsētā nav tik aktīvas ekonomiskās vides kā Jelgavā, kas atrodas tuvu Rīgai. Zaudētājos paliks daudz fabrikas darbinieku.
