Dāviņu pagasta padomes šīgada pirmā sēde notika 31. janvārī. Tās viens no svarīgākajiem jautājumiem bija pašvaldības teritorijas plānojuma prezentācija.
Dāviņu pagasta padomes šīgada pirmā sēde notika 31. janvārī. Tās viens no svarīgākajiem jautājumiem bija pašvaldības teritorijas plānojuma prezentācija.
Sanāksmes sākumā vietvaras vadītāja Līvija Šarķe klātesošos deputātus – Daini Roni, Vitu Sapati, Aldonu Leonovu, Inu Nikolajevu, Normundu un Mārīti Pučekus – informēja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija apstiprinājusi pagasta padomes izstrādātos suņu un kaķu turēšanas saistošos noteikumus. “SIA “Bauskas veterinārais centrs” sniedz pakalpojumus slimu un bezsaimnieka dzīvnieku problēmu risināšanā, pašvaldības var noslēgt sadarbības līgumus. Mums arī jāapsver šī doma, jo pagastā tas ir pietiekami aktuāli,” ierosināja L. Šarķe.
Ceļiem – divreiz vairāk
Bijušajā Dāviņu sākumskoliņā pašlaik rit remontdarbi – izgāžot sienu, tiek paplašināta zāles telpa ēkas otrajā stāvā. Turklāt pašvaldība noslēgusi līgumu ar cenu aptaujā uzvarējušo akciju sabiedrību “Libanons”, tā mājai uzklās jaunu siltinātu jumtu.
Dāviņu ciematā starp Raiņa un Bauskas ielu applūdis dīķis, lai sakārtotu meliorāciju, būtu jānozāģē četri koki. Lai to varētu izdarīt, atbilstīgi jaunajai likumdošanai vispirms jārīko iedzīvotāju sapulce, stāstīja pašvaldības vadītāja.
Dāviņu pagasta padome budžetu pieņems februāra sēdē. Mērķdotācija (Ls 18 827) pagasta autoceļu uzturēšanai šogad divtik liela, sacīja L. Šarķe. Pagasta vadība ceļu uzturēšanai plāno tērēt Ls 1500, tiltu un caurteku sakārtošanai – Ls 4000, bet satiksmes organizēšanai, proti, ceļa zīmju uzstādīšanai, – Ls 300. Diemžēl pašvaldībai regulāri jātērējot līdzekļi nolauzto un sabojāto ceļa zīmju atjaunošanai. Krūmu izciršanai un sāngrāvju tīrīšanai plānoti Ls 3027. Savukārt lielāko ceļu uzturēšanas mērķdotācijas naudu – Ls 10 000 – dāvinieši tērēs pagasta brauktuvju planēšanai, bedru aizbēršanai ar šķembām u. tml. Deputāti nolēma, ka labāk bedres labos vienmērīgi uz visiem pagasta ceļiem nekā ieguldīs noteiktas brauktuves pamatīgākā atjaunošanā.
Zemnieki pārkāpj normas
Ceļu stāvokli Dāviņu pagastā pasliktina arī zemnieki, kas apstrādā laukus. Viņi uzar zemi līdz pašam ceļam. Tādējādi pārkāpj vairāku metru plato ceļu aizsargjoslu, norādīja deputāts Normunds Pučeks. Līdzīgi zemes kopēji piear pie pašiem meliorācijas grāvjiem un upēm. Šādu pārkāpumu gadījumos var sastādīt protokolu.
Līdzīgi kā citās pašvaldībās, arī Dāviņu pagasta padomes un struktūrvienību darbiniekiem līdz ar minimālās algas pacelšanu mainās darba samaksa. Turklāt papildus palielināts atalgojums ir tikai Dāviņu bibliotēkas vadītājai Marinai Bedenkovai, kura arī uzkopj bibliotēkas telpas. Vietvara noteikusi, ka turpmāk viņas alga būs 75 procenti no izpilddirektora atalgojuma, proti, Ls 288, pirms nodokļu nomaksas.
Ligzdo melnais stārķis
Svarīgākais sēdes jautājums bija Dāviņu pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izskatīšana. Diemžēl uz teritorijas plānojuma iedzīvotāju sapulci neviens neieradās, ar nožēlu teica pašvaldības vadītāja.
Dokumenta tekstā un kartēs atzīmētas vairākas īpaši aizsargājamas zonas. Piemēram, melnais stārķis ligzdo valsts mežu teritorijā pašvaldības ziemeļrietumos. Pagasta nozīmes arhitektūras ēkas – Bruknas muižas komplekss, Janču katoļu un Lambārtes luterāņu baznīca. Pagastā atrodas smilšu un kūdras atradnes, kā arī dienvidrietumu pusē un Iecavas upītes labajā krastā valsts nacionālās nozīmes lauksaimniecības zeme. Valsts nozīmes objekts ir Lielbruknas dzirnavu senkapi pie Mucenieku mājām, netālu no Vecsaules pagasta robežas. Pašlaik tur ir lauks. Pagasta nozīmes vieta ir daļēji applūdušais Bruknas pilskalns, Lielauziņu viduslaiku kapi pie Lielauziņu mājām. Tie pašlaik arī ir krūmājiem apaudzis lauks.
Vietvara teritorijas plānojumu šonedēļ sūtīs uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, tās amatpersonas atzinumu sniegs divu mēnešu laikā. Tikai pēc tā saņemšanas pagasta padome varēs dokumentu apstiprināt ar saistošajiem noteikumiem.
Dāviņu pagasta iedzīvotāja pensionāre Lita Tērauda atzīst, ka īsti nesaprot, ar ko nodarbojas vietējā pašvaldība. Viņas laikabiedrs Antons Tisļonoks domā, ka iedzīvotāji ir neaktīvi, jo viņi netic, ka var ietekmēt notiekošo.
