Pagājušajā nedēļā Bauska uzņēma augstus viesus. Sarkanos paklājus neritināja, bet ceļi gan prasmīgi tika izšķūrēti. Šurp devušies bija gan zemkopības, gan ekonomikas ministrs, gan arī Eiropas parlamenta deputāts.
Pagājušajā nedēļā Bauska uzņēma augstus viesus. Sarkanos paklājus neritināja, bet ceļi gan prasmīgi tika izšķūrēti. Šurp devušies bija gan zemkopības, gan ekonomikas ministrs, gan arī Eiropas parlamenta deputāts. Vienkāršā tauta bija nesaprašanā, kas notiek valstī. Ko tautas kalpi pie tautas meklē ziemas viducī? Vai plusiņus savai partijai sāk vākt jau tagad, negaidot pēdējo brīdi, vai tuvojas eiroparlamenta vēlēšanas?
Kā skaidroja tēvzemietis Roberts Zīle, neviens no minētajiem iemesliem vizīti uz Bausku nav ietekmējis. Tomēr arī netika slēpts, ka Bauskā tēvzemiešiem 9. Saeimas vēlēšanās procentuāli bija otrais labākais rezultāts. Tad, lūk, šī vizīte arī kā pateicības dāvana, jo partijai ir jāizrāda rūpes par šo reģionu un tuvāk jāiepazīst šejieniešu aktualitātes un problēmas. Arī kāds solījums tika atstāts, proti, līdzekļu iedalījums jaunajam izglītības centram, ko vietvara gaidījusi jau vairākus gadus. Šogad naudiņa būšot, un summa rakstāma ar sešām nullēm. Taču tajā pašā laikā viesi nekautrējās teikt, ka par sevi jāatgādina visu laiku. Mūsu pilsētas galva ņēma to vērā un jau šajā tikšanās reizē ekonomikas ministram pasniedza vēstuli – “atgādinājumu par nepieciešamo”.
Daudz kategoriskāki bija mūspuses uzņēmēji, kas tiešā tekstā paziņoja, lai viesi vairs nebrauc šurp, jo tāpat nekāda labuma neesot. Nav taču jātērē ministru dārgais laiks tukšai runāšanai un solījumiem. Arī valdības izbraukumu sēdes uz reģioniem tādas pupu mizas vien esot. Valstī šie gribot izlīdzināt situāciju, taču tāpat visas lietas grozās ap centru – Rīgu. Protams, kur lielāka cilvēku kapacitāte, tur arī lielāks labumu gūšanas mehānisms. Kāds no Bauskas rajona uzņēmējiem tikšanās laikā ar ekonomikas ministru skaļi nobļāvās: “Kaut jel tā Rīga vienreiz nogrimtu!”
Savukārt interesants likās Bauskas viesnīcas pārstāves Dzintras Līces novēlējums varasvīriem. Viņa piedāvāja apgrieztās piramīdas variantu, ko patlaban realizē savā uzņēmumā. Proti, parasti pašā augšā (par piemēru ņemot viesnīcu biznesu) atrodas īpašnieks, vidū ir direktori, grāmatveži u. c. darbinieki, bet pašā apakšā administratori, viesmīļi, visi tie ļaudis, kuriem ir visniecīgākais atalgojums. Apgriežot šo piramīdu, augšgalā nonāk apakšā esošie. Kāpēc viņi ir tik svarīgi? Tieši šie cilvēki palīdz nopelnīt naudu īpašniekam. Dz. Līces vēlējums tautas kalpiem – lai arī viņi iejūtas apakšējā slānī un dara visu pēc labākās sirdsapziņas, lai augšējais būtu labi nodrošināts, apmierināts ar dzīvi un saprastu apakšējo.
