Bauska… Mazā Lietuvas piepilsēta, kur nu jau caurbraucēju godā tikušas daudzas prominentas, svarīgas amatpersonas un svešzemju tūristu delegācijas.
Bauska… Mazā Lietuvas piepilsēta, kur nu jau caurbraucēju godā tikušas daudzas prominentas, svarīgas amatpersonas un svešzemju tūristu delegācijas. Arī parastās darbdienās Bauskas ieliņas piedzīvo masīvo “fūru”, “auģiku”, “bemberu”, bieži sastopamo “golfu” un “pasātu” rindas. Tam visam pa vidu kāds maršruta autobuss. Un kādu pilsētvidi mēs vērojam savos iesildītajos auto sēžamajos? Kārotos ko estētiskāku, acīm baudāmāku. Daudzo benzīntanku un lielveikalu vietā pašā “pilsētas sirdī” gribētos kādu akmeņos ietērptu dīķīti, kur pusdienas saulē gozējas sārtas ūdensrozes, vai antīku strūklaku, kuras ūdens pozitīvi uzlādētu saspringušos pilsētniekus. Kāpēc mēs baidāmies radīt ko īpašu savas dzimtās pilsētas šaurajās ieliņās? Vēlētos kādu linu izstrādājumu, pinumu, kokgriezumu bodīti. Senatnīgi koka nami ar lievenīšiem būtu daudz piesaistošāki par lielajiem, stūrainajiem arhitektūras gigantiem. Šur tur pa zaļai oāzītei – tūjas, īves, rododendri, kur atliekt muguru kādai večiņai ar spieķīti ērtos koka zvilnīšos.
Bet tas jau tikai sapnis šajā modernizētajā materiālisma laikmetā, kur vecos kinoteātrus pārvērš baseinos un solārijos, tādējādi liedzot kinomākslas atbalstītājiem dvēselisku piepildījumu lielā ekrāna zvaigžņu debijās. Neko darīt, ja uzņēmējus virza “ātra naudas apguve”, nevis iespēja saglabāt senus, vēsturiskus objektus, tos restaurējot.
Naivā sapņotāja
