Kāds vārds piestāv jautram, draudzīgam un melnam runčukam? Neviens cits kā Pipariņš.
Kāds vārds piestāv jautram, draudzīgam un melnam runčukam? Neviens cits kā Pipariņš.
Stāsts par to, kā Pipars nokļuva baušķenieces Aigas Dānes mājās, ir ļoti neparasts.
Dzīva dāvana
Tas bija pirms diviem gadiem, kad šī raksta autore devās svinēt Aigas pilngadības jubileju. Gaviļniece priecīga atvēra durvis, aicināja mani iekšā. Pavisam mierīgi, bez steigas noāvu kurpes, iegāju istabā. Bija pienācis laiks pasniegt lielo dāvanu. Ieraugot prāvo kasti, Aiga sarosījās, lai ar spēku to paņemtu rokās. Taču, kā par brīnumu, izrādījās – sainis nav tik smags, kā izskatās. Kaste bija aplīmēta ar košu papīru un 18 krāsainiem baloniņiem. Aiga, sajūsmināta par ārējo greznojumu, nemaz nesteidzās to vērt vaļā. Pēc brīža viņa atraisīja lenti un domāja: “Vai, kaut kas sakustējās! Droši vien man tikai tā likās. Jā, atkal kaut kas līdzīgs atkārtojās…” “Iekšā ir kaut kas dzīvs,” Aiga iesaucās. Viņa attaisīja kastes sānos izveidotās mazās durtiņas, un pretī kopā ar gaisīgām, baltām pūciņām skrēja pavisam maziņš, melns kaķēniņš. Ar zilajām actiņām tas paļāvīgi vērās Aigā. Viņas un mana sirds no aizkustinājuma un mīļuma ietrīsējās, ļāvāmies prieka asarām.
Aigai kaķi ļoti patīk. Tolaik bija pagājis tikai pusgads, kopš Aigas desmit gadu vecais mīlulis Pūciņš bija devies uz citiem medību laukiem.
Iemīļota rotaļa
Mazais kaķēns bija bezgala laimīgs par jauno mītni. Dienā, kamēr mājinieki aiziet savās gaitās, viņš paliek viens dzīvoklī. Īsinot vienmuļību, Pipars izdomāja rotaļu. Virtuvē uz galda kustonītis atrada plastmasas pudeļu korķīti, ar ķepu to veikli nosvieda uz grīdas un noskatījās, cik tas draiski aizripo. Tad runčuks nolēca, iejutās hokejista lomā, cik vien ātri varēdams, skrēja pa dzīvokli un trenkāja vāciņu, kas viņam atgādināja ripu. Mazais viltnieks par vārtiem iztēlojās vietu zem sekcijas. Tajos “ripu” bija viegli iemest, bet grūtāk bija izķeksēt. Labi, ka mājiniekiem korķīšu bija daudz.
Pēc kāda laika Aiga zem sekcijas ieraudzīja 30 korķīšu kolekciju. Pipars, pamanot tik prāvu spēļmantiņu kaudzi, izbrīnā iepleta acis. Melnītis ir sadalījis vietas, kur gulēt pēc lielajām spēlēm. Dienā kaķis izvēlas grozu, bet naktī nosnaužas pie mājiniekiem.
Neparasti dzer ūdeni
Lai arī Pipars ir istabas kaķis, svaigs gaiss viņam nav deficīts. Ja vien nesalst ķepas, tas dodas uz balkonu un aplūko Bausku no piektā stāva. Dažkārt melnītim gribas savējos pabaidīt, tad viņš paslēpjas kaimiņu balkonā. Runču ka atvilināšanai lieliski noder kociņi.
Pipars ir kārtīgs runčuks, bet katram, arī viņam, uznāk vēlme padauzīties. Lielākais niķis ir tas, ka pūkainim patīk ar nagiem dīrāt tikko uzlīmētas tapetes. Lai razbainiekam nebūtu tik asi un gari nadziņi, mājinieki tos paretam apgriež. Kaķis ir gudrs –, redzot saimnieces rokās šķēres, tas bēg, un neviens viņam netiek klāt.
Kaķēns ļoti gaida pavasari, kad atkal kopā ar saimnieci varēs braukt uz dārzu. Vasarā runčuks bieži dodas ārdurvju virzienā un lec uz kliņķa, tādējādi demonstrēdams, ka grib braukt zaļumos. Tur Pipars uzvedas kārtīgi. Pagājusī vasara pūkainim bija īpaši jauka, jo viņš iepazinās ar kaķenīti, kas kļuva par labu draudzeni. Abi spēlējās un viens par otru izrādīja ļoti lielu interesi.
Pipars savdabīgi dzer ūdeni – apsēžas pie krāna, saslapina ķepu un to cītīgi nolaiza. Tā melnītis dara daudz reižu, līdz jūtas padzēries.
