Festivāls «Francijas pavasaris», kas Latvijā risināsies no šī gada 21. marta līdz 21. jūnijam, būs Francijas kultūras grandiozākais sarīkojums Ziemeļeiropā.
Festivāls “Francijas pavasaris”, kas Latvijā risināsies no šī gada 21. marta līdz 21. jūnijam, būs Francijas kultūras grandiozākais sarīkojums Ziemeļeiropā. Tā uzskata festivāla Goda prezidents, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Viņš festivālā pārstāv Latviju, bet Francijā ieceltā Goda prezidente ir pazīstamā politiķe Simona Veila, bijusī Eiroparlamenta prezidente.
Rīgā ieradīsies Žaks Širaks
Valsts vizītes laikā 2005. gadā Francijā mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Francijas prezidents Žaks Širaks festivālu “Francijas pavasaris” pieteica kā atbildes aktivitāti pirms diviem gadiem Francijā notikušajam kultūras festivālam “Pārsteidzošā Latvija”. Nenovērtējama loma abu valstu kultūras sakaru veicināšanā ir enerģiskajam Latvijas vēstniekam Rolandam Lappuķem. Franči piedāvā ārkārtīgi piesātinātu kultūras programmu, kas adresēta plašam publikas lokam, aptverot vairāk nekā 12 Latvijas pilsētu. Programma jau ir publicēta internetā, tādēļ ikviens var laikus izvēlēties savām interesēm piemērotus sarīkojumus.
Festivāla atklāšanā Rīgā 21. martā ieradīsies Francijas prezidents Žaks Širaks, Bordo pilsētas mērijas amatpersonas, kultūras, mākslas un tautsaimniecības nozaru pārstāvji. Šajā dienā tiks prezentēts Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Rakstu krājums par latvju dainām franču valodā. Augstie viesi Latvijas Nacionālajā teātrī varēs noklausīties Hektora Berlioza oratoriju “Fausta pazudināšana”, bet Nacionālajā Mākslas muzejā tiks atklāta franču fovistu darbu izstāde no Bordo pilsētas muzeja kolekcijas.
Rozei dod pils vārdu
Festivāla noslēguma (galā) sarīkojums notiks 17. jūnijā Rundāles pilī. Ar programmu iepazīstina Goda prezidents Imants Lancmanis: “Rundālē ieradīsies Bordo mērs Alēns Žipē, kas ir viens no vērienīgā kultūras projekta patroniem, Versaļas pilsētas mērs Etjēns Pints un citas prominentas personas. Etjēns Pints 2006. gada oktobrī Versaļas mērijā atklāja Rundāles pils muzeja veidoto izstādi, kas draudzīgajā valstī noritēja ar lieliem panākumiem.
No Valdemarnas departamenta Aljelrozas pilsētiņas, kurā atrodas Eiropā senākais rozārijs, ieradīsies tā pārstāvji, lai Rundāles pilij uzdāvinātu dārznieka Andrē Ēvsa izaudzētu stīgojošu rozi maigi rozā tonī, kas selekcionēta par godu Francijas kultūras festivāla galā sarīkojumam. Tikko ir kļuvis zināms, ka tās nosaukums būs ‘Le Chāeau de Rundale’. Jaunā šķirne tiks iekļauta Pasaules rožu katalogā, kas pilij ir lieliska reklāma. Franču selekcionāri ir nolēmuši uzdāvināt vēl divas rožu šķirnes no savas kolekcijas, ko svinīgā ceremonijā iedēstīs parkā.
Savukārt pilī tiks atvērta neparasta ekspozīcija “Roze” par zieda vēsturi, simboliku, pielietojumu. Versaļas pilsētas mērs Rundālē atklās izstādi par Versaļas parku, ko īpašos fotoattēlos ir iemūžinājis Žans Batists Lerū. Šajā dienā Rundāles pilī notiks Starptautiskā senās mūzikas festivāla koncerti, kuros piedalīsies viesmākslinieki no Francijas. Dažas programmas ir veidotas sadarbībā ar Latvijas mūziķiem.”
Sola gastronomiskas baudas
Imants Lancmanis uzsver, ka 170 kultūras programmas, ko franči ir paredzējuši prezentēt Latvijā, nav adresētas šauram, elitāram lokam. Gluži pretēji, tās ir veidotas ar domu demokrātiski parādīt Francijas kultūras daudzveidību visā krāšņumā, neaizmirstot arī gastronomiskas baudas.
Rīgā vakar, 13. februārī, bija ieradies Francijas vīnu biedrības lielmeistars, lai sāktu gatavot Bordo mēra vizīti Latvijā. Savukārt no vēstnieka Rolanda Lappuķes nesen Imants Lancmanis saņēmis ziņu, ka Francijas kulināri un vīnu speciālisti 17. jūnijā Rundāles pilī ir nolēmuši rīkot plašu gastronomijas programmu, apmeklētājiem piedāvājot slavenos Bordo vīnus un speciālas uzkodas, kuru nosaukumos izmantoti Rundāles pils, hercoga Bīrona vārds, vēsturisko interjeru nosaukumi. “Man ir liels gandarījums, ka festivāla norises būs pieejamas visā Latvijā. Turklāt franči negatavo kultūras “eksporta preci”, bet vēlas mums rādīt to, kas pašiem patīk,” rezumē Imants Lancmanis.
