Viens mazs vārds «mantojums», bet cik daudz stāstu un versiju varētu būt par šo tēmu.
Viens mazs vārds “mantojums”, bet cik daudz stāstu un versiju varētu būt par šo tēmu. Jau ilgāku laiku domas vērpjas ap “Bezdelīgām”. Droši vien daudzi sapratīs, ka tās ir mājas un sēta Vecsaules pagastā. Vecākā paaudze vēl atminas daiļkrāsotāju meistaru un amatiermākslinieku Mārtiņu Mazūru. Viņš vāca, izveidoja laukakmeņu kolekciju, dodams tiem dzīvību un vārdu. Daudz jaunlaulāto savulaik brauca uz “Bezdelīgām”, lai šeit atstātu īpašu liecību par kāzu dienu. Ne tikai ar savdabīgu akmeni, bet ar vēl citiem simboliem. Dzīvei ir savs gājums – neparastās kultūrvēsturiskās vietas kopēju un sargātāju, vispirms Mārtiņa, pēc tam arī Zentas Mazūres darbīgais mūžs rimis smilšu kalniņā. Liktenis tā iegrozījies, ka šī kādreiz sakoptā un daudzu ekskursantu iecienītā vieta palikusi bez īsta saimnieka. Formāli tāds ir, bet patiesībā nav, kas kopj un turpina Mazūru veidoto.
Lai cik skumji par to runāt, dēls, kurš mīt “Bezdelīgās”, ir ļāvies straumei un ne jau godprātīgiem ļaudīm, kuri viņu izmanto. Tā kādā pagājušās vasaras dienā privātā kolekcija saruka par vismaz diviem desmitiem vienību. Dižākos pelēčus, tostarp Dziesmu svētku un olimpisko akmeni, gan neizkustināja. Īpašuma juridiskā mantiniece pauda satraukumu par notikušo, uzzinot, ka akmeņi pazuduši. Ne jau nokļuvuši pie kolekcionāriem, bet personām, kas nodarbojas ar kapakmeņu izgatavošanu. No likuma burta pozīcijām skatoties, nekas krimināls taču nav noticis. Tas viss darīts ar “Bezdelīgu” iemītnieka ziņu.
Kultūrvēsturisko vērtību izsaimniekošanai tomēr ir arī morāli un ētiski aspekti. Diemžēl tikai, apstiprina Mārīte Putniņa, valsts kultūras pieminekļu aizsardzības galvenā inspektore Bauskas rajonā. Par privātu kolekciju vispirms atbildība ir tās īpašniekiem. Ja nespēj kopt un saglabāt, tad ir tā, kā noticis “Bezdelīgās”. M. Putniņa nosauc citu piemēru – Ceraukstes pagasta “Lejeniekus”. Dzejnieka Viļa Plūdoņa radinieki tos uzdāvināja pašvaldībai, tādējādi ir, kas gādā par muzejmāju un apkārtni. Bet kāda rīcība varētu būt “Bezdelīgu” un līdzīgos gadījumos? Kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore uzskata, ka iespējama īpašnieku vienošanās ar pašvaldību kaut ko darīt kopīgi. Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs atzīst, ka ar “Bezdelīgām” gan vietējiem ļaudīm, gan citurieniešiem saistoties daudz mīļu atmiņu. Bēdīgi, ka šī vieta zaudē kādreizējo pievilcību. Pašvaldība esot ieņēmusi aktīvu pozīciju īpašuma tiesību sakārtošanā, taču par kolekcijas uzturēšanu un kopšanu līdz šim nekādas sarunas un vienošanās nav bijušas. Vai būs? Pašlaik neviens to nezina sacīt. Privātā kolekcija, tāpat kā “Bezdelīgu” apkaime, ietinusies ziemas baltumā. Varbūt, nākot pavasarim, pamodīsies ne tikai daba, bet kaut vai pāris ieinteresētu pušu, lai Mārtiņa Mazūra mantojums saglabātos.