Lietuva šodien, 16. februārī, svin neatkarības pasludināšanas 89. gadadienu, bet pēc desmit dienām – 26. februārī – draudzīgajā kaimiņvalstī notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas.
Lietuva šodien, 16. februārī, svin neatkarības pasludināšanas 89. gadadienu, bet pēc desmit dienām – 26. februārī – draudzīgajā kaimiņvalstī notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas.
Pierobežas pilsētā Biržos, ko “Bauskas Dzīve” apmeklēja 13. februārī, bija jūtama abu svarīgo notikumu izraisīta rosība. Šajā dienā uz apspriedi pulcējās Biržu politiski represēto biedrības valdes pārstāvji. Viņiem bija jāpieņem lēmums par piedalīšanos valsts svētku norisēs pilsētā. Vairākums dalībnieku ierosināja ignorēt pilsētas iestāžu oficiālo ceremoniju ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa “Birute” un neatkarības cīnītāju piemiņu godināt šaurā savējo lokā.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Povils Staļonis atklāj rīcības motīvus: “Mūsu organizācija ir savākusi divus tūkstošus Biržu iedzīvotāju parakstu, lai “Birute” tiktu pārvietota uz pieminekļa atrašanās vēsturisko vietu, kur okupanti ierīkoja Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru kapus. Mēs atceramies, kā granīta figūra tika vardarbīgi nogāzta un tās vietā uzstādīts obelisks naidīgas valsts kareivjiem. Mēs nevaram pieņemt, ka Lietuvas valstiskuma svētais simbols atrodas aiz Brāļu kapu žoga, tāpēc nepiedalīsimies oficiālajā ceremonijā.”
Povils nav aizmirsis Vorkutas lēģeros pavadītos 30 gadus, un viņa naids pret okupācijas režīmu nav rimis. Politiski represēto biedrības valdes dalībnieks Broņus Gurklis, delikāti noskaidrojis “Bauskas Dzīves” viedokli par pieminekļa atrašanās vietu, piemetina: “Jūs nezināt kontekstu, tādēļ mūsu centieni pārvietot “Biruti” var šķist nepamatoti, bet mēs esam dramatisko pagātnes notikumu aculiecinieki. Mums ir grūti piedot un samierināties.”
Broņus Gurklis teic, ka sirmie vīri šodien, 16. februārī, satiksies, lai pieminētu bojā gājušos Lietuvas patriotus, bet norobežosies no Biržu pašvaldības organizētās oficiālās ceremonijas un “liekulīgajām runām, kas ne ar ko neatšķiras no padomju laikā dzirdētajām”.
Turpinot sarunu par Baltijas valstu likteņiem, Broņus Gurklis atceras kādu svarīgu Atmodas laika epizodi: “Jums noteikti šis stāsts ir jādara zināms saviem tautiešiem. Es strādāju par Biržu siltumtīklu uzņēmuma galveno inženieri, kad 1989. ga dā pie manis ieradās kāds latvietis un lūdza darbu. Viņš 25 gadus bija pavadījis izsūtījumā Sibīrijā. Darbu es viņam atradu katlumājā. Pēc gada latviešu strādnieks ienāca kabinetā un sniedza 600 rubļus, lai tos ieskaitītu Lietuvas neatkarī bas kustības “Sajūdis” kontā. “Ja nebūtu Lietuvas, nebūtu arī Latvijas,” tā sacīja jūsu tautietis.”
Biržu politiski represēto biedrības vīri aktīvi iesaistās arī priekšvēlēšanu kampaņā, mudinot pilsētniekus atdot balsis par labējiem spēkiem, lai mazinātu pašlaik pilsētā pie varas esošo sociāldemokrātu ietekmi. Biržu rajonā deputātu kandidātu sarakstus ir iesniegušas sešas politiskās partijas. Latvijas un Lietuvas pašvaldību sistēmā ir vairākas atšķirības, ko nosaka citāds reģionālais dalījums. Lietuvā ir desmit vienāda lieluma apriņķu, kurus veido 60 reģioni jeb rajoni. Visas 60 vietvaras ir tieši vēlētas. Lēmējvara pašvaldībā pieder pēc partiju sarakstiem ievēlētai padomei.
Katrā reģionā deputāti ievēlē pašvaldības priekšsēdē tāju un viņa vietnieku, kā arī ieceļ izpildvaras vadītāju – administrācijas direktoru. Likumā noteikts, ka vietvaru darbinieki, tās iestāžu un uzņēmumu vadītāji nedrīkst būt deputāti.
