Biržu (Lietuva) Reģionālā parka speciālisti jau vairāk nekā desmit gadu sadarbojas ar Jelgavas reģionālās vides pārvaldes inspektoriem Bauskas rajonā. Pērn lietišķās attiecības kļuva vēl ciešākas.
Biržu (Lietuva) Reģionālā parka speciālisti jau vairāk nekā desmit gadu sadarbojas ar Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) inspektoriem Bauskas rajonā. Pērn lietišķās attiecības kļuva vēl ciešākas, jo Bauskas un Biržu rajons realizē Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansētu projektu ūdenssaimniecības un dabas resursu integrētā apsaimniekošanā.
Lielāka pieredze
Kestutis Barons, Biržu Reģionālā parka direktors, ir kopīgā projekta darba grupas dalībnieks. Pagājušajā gadā viņš un kolēģi piedalījās vairākās sanāksmēs un semināros Bauskā, kā arī vides inspektoru neformālā saietā Bauskas pilī. Projekta galvenā aktivitāte mūsu rajonā ir Bauskas dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrāde. Tas jau atrodas sabiedriskās apspriešanas stadijā. Lai uzzinātu, kā sokas sadarbības partneriem Lietuvā, “Bauskas Dzīve” pagājušajā nedēļā devās uz Biržiem un vairākas stundas strādāja Reģionālā parka direkcijā.
Pieeja īpaši aizsargājamu teritoriju izveidē un uzraudzībā abās valstīs atšķiras. Lietuviešiem ir lielāka pieredze, jo reģionālo parku sistēma izveidota jau 1992. gadā. Situāciju raksturo Kestutis Barons: “Lietuvā ir nodibināts speciāls Valsts aizsargājamo teritoriju dienests – Vides ministrijas struktūra. Dienesta pārziņā ir nacionālie, reģionālie parki, rezervāti un liegumi. Mūsu valstī 1992. gadā tika izveidoti 30 reģionālie un nacionālie parki. Biržu Reģionālais parks kā atsevišķa iestāde ar savu administrāciju darbojas kopš 1997. gada. Saņemam finansējumu no valsts budžeta un līdztekus iesaistāmies vairākos starptautiskos projektos. Parkā strādā astoņi algoti speciālisti – biologi, ekologi, ainavu veidotāji, ģeologi. Teritorija, kuras platība ir 685 hektāri, aptver Biržu un Pasvales rajonu.”
Sazinās latviešu valodā
Kestutis Barons uzsver, ka visi Lietuvas nacionālie un reģionālie parki tika veidoti ar noteiktu mērķi un funkcijām. Biržu reģionālā parka galvenais uzdevums ir aizsargāt karsta zonu, kas turpinās Latvijā Skaistkalnes, Bārbeles pagastā un daļā Aizkraukles rajona, popularizēt vides un kultūras vērtības. Tieši karsts – geoloģisks process zemes iekšienē, kas veido kritenes jeb iegruvumus – bija galvenais iemesls sadarbības veidošanai ar latviešu kolēģiem. Kontaktus veicina arī Kestuta ļoti labās latviešu valodas zināšanas, jo sarunās vides terminoloģijai vairs nav jāmeklē analogi svešvalodās.
Pirmais, kas Bauskas rajonā sāka aktīvu karsta teritoriju apzināšanu, bija toreizējais vides inspektors Ēriks Klīvs. Kestutis atceras: “Tie bija grūti laiki, jo deviņdesmito gadu sākumā trūka degvielas, informācijas, ātras saziņas līdzekļu. Tomēr sakarus nepārtraucām, un 1998. gadā Biržos izdevās sarīkot pirmo starptautisko konferenci par karsta procesiem un īpaši aizsargājamu teritoriju izveidi abās valstīs. Pēc tam vairākkārt esam tikušies Baltijas Vides foruma rīkotos semināros, organizējuši kopīgu braucienu ar laivām, sistemātiski apmainījušies ar informāciju.”
Ezers pilsētas viducī
ES finansētais pārrobežu projekts, kurā bez Biržu un Bauskas rajona darbojas vēl pieci partneri, kaimiņvalsts pilsētā ļaus īstenot intensīvu izpētes darbu. Ar Biržu pašvaldības līdzfinansējumu tika izveidota “Iespēju studija” – speciāla aktivitāte ekoloģisku jautājumu risināšanai Reģionālā parka teritorijā. Uzmanības lokā ir Biržu ezers, kam ir pasūtīta bioloģiskā izpēte. “Ūdenstilpe, kas atrodas pilsētas viducī, ir tikpat stipri aizaugusi kā Mūsa Bauskā. Pilsētnieki vēlas, lai krastmalā būtu labiekārtota aktīvās atpūtas zona, un tā ir gluži pamatota prasība. Taču ūdenszāļu biezokņos dzīvo daudz retu un aizsargājamu putnu. Šī iemesla dēļ ezera tīrīšana no ekoloģiskā viedokļa nav vēlama. Vides ekspertiem, kas apvienojušies “Iespēju studijā”, būs jāpieņem argumentēts lēmums. ES finansējums tiks izmantots arī informācijas stendu izgatavošanai un ierīkošanai pie Biržu pils. Projekta pārējās aktivitātes ir kopīgi semināri ar Latvijas sadarbības partneriem un pieredzes apmaiņas braucieni,” stāsta K. Barons.
JRVP inspektors Bauskas rajonā Aivars Legzdiņš sadarbību ar Biržu ekologiem un pašvaldību pārstāvjiem vērtē atzinīgi. Šī gada janvārī pārrobežu projekta darba grupas dalībnieki no Bauskas rajona un partneri piedalījās kopīgā seminārā Biržos. “Mēs tikām iepazīstināti ar projekta aktivitātēm un kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka vides problēmas abās valstīs ir ļoti līdzīgas un arī pieeja to risināšanā gandrīz neatšķiras,” spriež inspektors.
