Kas rada tik nekontrolētu nežēlību, ka, izdzerot kaut nelielu alkohola devu, cilvēki spēj citiem nodarīt fiziskas ciešanas?
Kas rada tik nekontrolētu nežēlību, ka, izdzerot kaut nelielu alkohola devu, cilvēki spēj citiem nodarīt fiziskas ciešanas? Tas ir jautājums, uz kuru līdz šim pat diplomēti psihologi nav spējuši sniegt daudz maz pieņemamu atbildi. No vienas puses, uz vardarbību varam lūkoties kā uz nepiepildītas seksuālās dzīves radītu agresiju, no otras puses – kā uz nespēju kontrolēt sociālo problēmu izraisītu depresiju. Nekontrolētas agresijas faktors ir nepārvarama kāre pēc alkohola.
Šo jautājumu var uzdot Vasilijam Dmitrijevam un Vilim Oļehnovičam. Viņi neatbildēs, jo, visticamāk, sava nodarījuma detaļas nemaz neatceras. Vitautu savā alkohola neprātā abi pārdeva nebūtībai par trim latiem. Cietušais vairs nemin šīs zemes takas, un vīrieša fizisko nāvi tikai nosacīti var saistīt ar 2006. gada 7. februāra vakaru, kad pie viņa uz kopēju iedzeršanu ieradās abi iepriekš minētie “varoņi”. Neiedziļinoties visās iedzeršanas detaļās, pienāca brīdis, kad Vitauts, iespējams stiprā reibumā, gulēja savas mājas virtuvē uz grīdas. Vilis piegāja pie gulošā un sešas reizes ar kāju spēra tam pa seju un krūtīm. Kad Vitauts, guļot uz grīdas, apgriezās uz otriem sāniem, viņu spārdīt turpināja Vasilijs. Pēc tam, kad Vitauts bija zaudējis samaņu, abi vīrieši viņu aiz rokām un kājām iznesa mājas gaitenī un paši aizgāja.
Nākamajā rītā ap pulksten desmitiem pudeles brāļi atgriezās, lai pieprasītu no piekautā naudu, lai it kā atprasītu parādu. Nemaz negaidot, kamēr Vitauts atvērs durvis, Vilis izsita virtuves loga stiklu un ierāpās virtuvē. Tikmēr mājas saimnieks jau bija paspējis atvērt durvis un ielaida pa tām ārpusē stāvošo Vasiliju. Sveiciena vietā mājas saimnieks saņēma spērienu pa muti un pļauku, pēc tam viņš tika sists ar koka nūju. Abi viesi pārmeklēja Vitauta mantas un pievāca trīs latus. Mājas saimnieks tika iemests pagrabā, un abi ļaundari devās nodzert savu laupījumu. Brīnumainā kārtā Vitauta fiziskais ķermenis bija dzīvs. Taču sitienu dēļ vīrietim iestājās pēctraumatiskā demence jeb plānprātība, viņš zaudēja lielāko daļu gara spēju un nespēja vairs saprast un vadīt savu rīcību. Pārbaudot apsūdzēto personību, atklājās, ka jau pēc nodarītā Vasilijs Dmitrijevs turpinājis lietot alkoholiskos dzērienus lielā daudzumā un līdzekļus tā iegādei ieguvis, atņemot Vitauta pensiju. Vasilijs regulāri sitis savu sievu un mazgadīgo bērnu.
Par V. Dmitrijeva tieksmi pēc alkohola tiesa pārliecinājās arī šī gada janvārī, kad viņš uz tiesas sēdi ieradās smagā alkohola reibumā. Viņa izelpā tika konstatētas trīs promiles alkohola. Apsūdzētos tiesa sodīja pēc Krimināllikuma 125. panta 2. daļas par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu personu grupā, kā arī pēc 180. panta par zādzību. Vasilijam Dmitrijevam jāšķiras no brīvības un alkohola uz četriem gadiem, savukārt Vilim Oļehnovičam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem.
