Pirmo reizi Bauskas spartakiādes rajona pašvaldību sacīkšu kalendāru papildināja slēpošana, kas 20. februārī bija organizēta Vecsaules pagasta Likvertenu mežā.
Pirmo reizi Bauskas spartakiādes rajona pašvaldību sacīkšu kalendāru papildināja slēpošana, kas 20. februārī bija organizēta Vecsaules pagasta Likvertenu mežā.
Trīs kilometrus garajā trasē devās 29 slēpotāji, astoņu komandu pārstāvji, precizē Bauskas Domes sporta darba organizatore Zenta Tauriņa.
Pēc rezultātu apkopošanas Z. Tauriņa secināja: “Aptuveni tik daudz dalībnieku gaidījām. Nolikumā bija paredzēts, ka diviem slēpotājiem jābūt līdz 40 gadu veciem, otriem diviem – vecākiem par 40. Kuplāks pulks bija tieši vecākajā grupā. Jādomā, tie, kuri kopš jaunības dienām sadraudzējušies ar šo ziemas sporta veidu, paliek tam uzticīgi visu mūžu.”
“Bauskas Dzīve” ne reizi vien saklausīja vārdus: “Kādus desmit gadus neesmu slēpojis.” Dāmas, noslēpojot trīs kilometrus, un kungi pēc divas reizes garākas distances pievarēšanas nežēlojās, bet izskatījās priecīgi. Baušķeniece Mārīte Muceniece trāpīgi raksturoja sacīkšu dienu: “Sniega māte mums palīdzēja.” Patiesi, 20. februārī mežs tērpās baltā sagšā un slēpju takas veidotājs Herberts Mucenieks varēja priecāties, ka beidzot daba ļauj sakārtot to, ko dīvaini ļautiņi distancē ik pa laikam sabojā.
Bija prieks traukties distancē, kas piemērota dažāda vecuma un dažādu iemaņu slēpotājiem, atzina sacensību dalībnieki. Līdz 40 gadu vecu sportotāju grupā ātrākie bija komandas “Agronomi un meži” pārstāvji Aija Čonka un Lauris Ropājs. Abi sacīja, ka slēpes labi slīdējušas. Aija neslēpa: “Pirms sacensībām biju izmēģinājusi šīs ziemas piemērotās dienas sportošanai. Iegādājāmies jaunu inventāru, un pārmaiņus laukā dodamies gan es, gan atvases.”
Aijas Čonkas un Laura Ropāja veiksme, kā arī Vilijas Akermanes trešā vieta vecākajā grupā nodrošināja augstāko, 1. vietu komandu vērtējumā.
Sacensības sākās ap pulksten 16, kad finišēja pēdējie dalībnieki, mežs jau bija satumsis. Distanci iezīmēja lāpu liesmiņas, un arī labi iebrauktās slēpju sliedes neļāva bažīties par nomaldīšanos. Viens no pēdējiem trasē devās Bauskas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis. Viņš kopā ar sievu Dainu ik pa laikam izbauda kustību prieku slēpojot. Domes komandai, kurā vēl bija Laima Grišule, Kristīne Leja un Imants Kaspars, kopvērtējumā – otrais labākais rezultāts. I. Kaspars bija pārsteigts par iegūto otro vietu individuāli, jo uz slēpēm stājies pēc ilgāka pārtraukuma.
Slēpošana ir patīkama nodarbošanās, atzina “Kvēles” komandas dalībnieks Imants Grencis, kuram bija otrais labākais rezultāts vecāko kungu grupā. Viņš pusgadu bijis projām no Latvijas, strādājis Amerikas Savienotajās Valstīs Čikāgas reģionā. Sportiskais rūdījums palīdz uzturēt labu fizisko formu, kāda vajadzīga intensīvā darbā, tā I. Grencis. Vecākajā grupā ātrākie bija Helēna Purviņa (“Kvēle”) un Viktors Dmitrijevs (“Aips”).
Kopvērtējumā trešajā vietā ierindojās skolu komanda, kurā bija Brigita Iļjina, Dace Hegenbarte, Ingrīda Šēnere un Gunārs Šēners. Pilsētas spartakiādes programmā slēpošana bija iekļauta pirmo reizi. Domes sporta darba organizatore Z. Tauriņa, vērtējot šo sacīkšu norisi, ir pārliecināta: “Arī turpmāk organizēsim sacensības baltajā trasē. Prieks par Herberta Mucenieka centību slēpošanas distances sakārtošanā. Domāju, viņš var būt gandarīts, ka pēc pūliņiem tik daudz slēpotāju devās mežā. Saprotams, nebija viegli savākt komandas. Apbrīnoju Daces Vīlandes pašaizliedzību. Viņa atbrauca uz Likverteniem un slēpoja, aizstādama komandas biedru, kurš nebija ieradies.” Slēpotāji, līdzjutēji, tiesneši varēja sildīties pie ugunskura, uzcept desiņas un iedzert siltu tēju.
Likvertenu meža trase dāvā jaukas atpūtas stundas, tā uzskata daudzi un tur pavada vaļasbrīžus. Jau nākamajā dienā pēc sacensībām, kad sala kniebieni bija visai stingri, trasē atkal skanēja slēpju švīkoņa. Lai tā būtu ik dienu!
