Biedrībā «Bauskas rajona pašvaldību apvienība» iekļāvušās visas rajona vietējās pašvaldības. Vietvaru vadītāji tajā risina dažādus jautājumus.
Biedrībā “Bauskas rajona pašvaldību apvienība” (BRPA) iekļāvušās visas rajona vietējās pašvaldības. Vietvaru vadītāji tajā risina dažādus jautājumus. Pašlaik biedrība sāk organizēt šīgada pieredzes apmaiņas braucienu uz ārzemēm.
BRPA Tieslietu ministrijas sabiedrisko organizāciju (s/o) reģistrā ierakstīta 1996. gadā, teic biedrības vadītājs rajona Padomes (RP) priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Mainoties likumdošanai, noteiktā termiņā s/o pārreģistrēta par biedrību Uzņēmumu reģistrā. Tā lēmumus pieņem kopsapulcē, biedrību pārstāv priekšsēdis. Lai nebūtu papildizdevumu, A. Okmanis kārto arī s/o grāmatvedību.
Veido vienotu nostāju
BRPA uzdevums ir apvienot pašvaldības vadītājus kopīgu jautājumu kārtošanai. Līdz 1997. gada decembrim RP vēlēja un vietvaru vadītāji nedrīkstēja būt tās locekļi. “Toreiz nebija kopējas organizācijas, kas apvienotu un pārstāvētu pašvaldības. Rajona Padome nebija atbildīga par tām. Tāpēc, lai mēs varētu pārrunāt dažādus jautājumus un nonāktu pie kopīgiem viedokļiem, izveidojām šādu sabiedrisko organizāciju. Tās mērķis bija kopīgu lietu risināšana, kas pārsniedz vienas vietējās pašvaldības intereses. Formulējot viedokli, toreiz runājām ar rajona Padomi,” stāsta A. Okmanis.
Tāds bija s/o dibināšanas mērķis, kas lielā mērā ir arī pašreizējās biedrības pastāvēšanas iemesls. Viņi spriež, piemēram, par klaiņojošajiem mājdzīvniekiem, ceļiem, elektrības piegādes pakalpojumu kvalitāti utt.
Dalības nauda arvien lielāka
BRPA finansējumu veido visu 17 rajona pašvaldību dalības maksa. Sākotnējā periodā bija arī uzņēmēju ziedojumi, taču pašlaik vietvaru vadītāji negribot to attīstīt. Tāpēc biedrības kontā ieskaita tikai biedru maksas. Tās lielums statūtos nav fiksēts. Par to katru gadu lemj kopsapulce. “Cipari bijuši ļoti dažādi. Dažkārt, līdzīgi Pašvaldību savienībai, biedru maksa bija atbilstīga iedzīvotāju skaitam. Lielākām pašvaldībām augstāka, mazākām – zemāka. Sākumā dalības nauda bija zem simt latiem gadā. Pašlaik, protams, ir arvien prāvākas summas. Pērn, neņemot vērā iedzīvotāju skaitu, vienas pašvaldības biedra nauda gadā bija 400 latu. Šogad vēl tāds lēmums nav pieņemts,” atklāj s/o vadītājs.
Lai sasniegtu mērķus, vietvaru ieskaitīto naudu biedrība tērē dažādiem izdevumiem. Nauda aiziet transportam, agrāk tā tērēta pašvaldību darbinieku sporta spēļu organizācijai novembrī, daļēja samaksa tiek novirzīta pieredzes apmaiņas braucieniem Latvijā un ārzemēs.
Pērn ieskaitītie Ls 400 no katras pašvaldības vēl nav tērēti, tie atstāti šīgada pasākumiem. Pagaidām lēmums, kam un cik lielu naudas daļu tērēs, nav pieņemts, norāda A. Okmanis.
Uzņēmēji arī vajadzīgi
Pašlaik biedrības vadītājs nevar nosaukt konkrētu šīgada pieredzes apmaiņas brauciena uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) datumu. “21. februārī saņēmu faksu no Ziemeļvirdžīnijas reģionālās pašvaldības, kurā tās pārstāvis mūs uzaicina no 16. aprīļa apmeklēt trīs vietējās pašvaldības. Esam uzrunājuši uzņēmējus, piecus sešus mēs vēlētos ņemt līdzi. Kā mēs paši redzējām Ķīnā, viņi tomēr ir vajadzīgi, lai tikšanās tur būtu vērtīgas vēl plašākā jomā. Pašlaik jārunā ar komersantiem, vai viņiem šis laiks derēs, vai izmaksas varētu būt pieņemamas. Tās ir apmēram 1500 latu, diezgan daudz droši vien. Tā kā nezinu arī, kāds būs mūsu lēmums. Tā nav tikai biedrības izšķiršanās, tas ir arī rajona Padomes lēmums, tās nauda. Tā kā viss ir procesā. Rakstīt, ka tā būs vai nebūs, it kā vēl nevar.
Esam runājuši, ka brauciens varētu ilgt deviņas dienas. Ja jau tur esam, tad jāizmanto laiks lietderīgi, jo tomēr attālums ir liels,” teic biedrības vadītājs.
Pieredzes apmaiņas brauciena uz ASV mērķis ir sadarbības līguma noslēgšana ar iepazīto pašvaldību. Izskanot tādam priekšlikumam, mūsu amatpersonas nosūtījušas uz Latvijas vēstniecību rajona, šeit esošo uzņēmumu un interešu aprakstu. Doties uz vēstniecību ieteikusi Latvijas un ārzemju draudzības biedrību savienības pārstāve Inese Tomase, kurai ir daudz zināšanu un pazīstamu ļaužu dažādās iestādēs.
Ja nebrauc – nemaksā
Iecavas novada Domes un Dāviņu pagasta padomes vadītāji vairākus gadus nedodas tālajos pieredzes apmaiņas braucienos, tādēļ ieskaitītā biedrības dalības maksa paliek organizācijas konta atlikumā. Tas ar BRPA lēmumu tiek izlietots citiem pasākumiem, piemēram, pieredzes apmaiņas braucieniem Latvijā. “Man šķiet, ka Dāviņu pašvaldība nav arī samaksājusi par tiem iepriekšējiem braucieniem, par tiem gadiem, jo, ja viņi nebrauca, tad arī nemaksāja biedrības naudu. Iecava maksāja, tā kā tā nauda faktiski kontā arī stāv. Novada Domes vadītājs var dot priekšlikumus, ja Iecavai kaut ko vajag. Kādas problēmas? Piemēram, viņš varētu doties Iecavas pašvaldības organizētā braucienā, ko mēs apmaksātu,” skaidro A. Okmanis.
Vietvaru vadītāji ir runājuši biedrībā par braucienu transporta un dzīvošanas izdevumu daļēju apmaksu no personiskajiem līdzekļiem. Nebūtu jau slikti, ja kādu daļu no šiem tēriņiem oficiāli varētu iemaksāt, saka biedrības vadītājs. Taču līdz šim vēl tā nav bijis, pozitīvs lēmums vēl nav pieņemts.
Kāpēc atteikties?
Brauciena uz ASV dalībnieku saraksts vēl nav izveidots. Tajā varētu piedalīties arī tie divi rajona vietvaru vadītāji, kuru darbībā pērn Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatēja Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumus. “Pieredzes apmaiņas brauciens ir kā jebkurš cits uzdevums, darbs. Varbūt ne gluži melnais darbs. Es domāju, ka galvenais rādītājs mūsu kopējam darbam ir mūsu vēlētāju atzinība. Ir zināms, kādi bija pēdējo vēlēšanu rezultāti. Mūsu rajonā mainījās tikai divi pašvaldību vadītāji. Tas bija ļoti labs rādītājs,” tā A. Okmanis.
Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja Vera Purmale un Ceraukstes pašvaldības vadītājs Jānis Feldmanis būtu gatavi apmaksāt pusi pieredzes apmaiņas braucienu izdevumu. “Neesmu dzirdējusi par braucienu, konkrēti uz ASV. Es tajā nepiedalīšos,” tā V. Purmale. J. Feldmanis norāda, ka līdzīgi citiem viņš braucienu brīvā laika ekskursijas pats apmaksā.
“Bauskas Dzīve” jautāja Bārbeles pagasta padomes priekšsēdim Oskaram Reķim, vai viņš dosies uz ASV. “Vēl tāds lēmums nav pieņemts,” atbildēja amatpersona. O. Reķis nav domājis, vai apmaksātu pusi ārzemju braucienu izdevumu. “Man jāveic aprēķins. Es nevēlos par šo jautājumu runāt,” tā vadītājs.
“Vēl nekas nav zināms. Principā, kāpēc nebrauktu? Par izmaksām neko nezinu. Grūti pateikt, vai tās nav pārāk lielas. Kā to ņem, vai dzīve vispār nav dārga?” saka Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis. Ja viņam būtu vēlēšanās doties ārzemju braucienā, tad, protams, krātu un maksātu daļu izdevumu.
Vecumnieku pagasta iedzīvotāja Mairita Bramane vietvaru vadītāju braucienu uz ASV vērtē visnotaļ pozitīvi. “Strādāju par sociālo darbinieci, esmu piedalījusies pieredzes apmaiņas braucienos. Tajos vienmēr var kaut ko jaunu uzzināt. Taču domāju, ka pašvaldību vadītāju finansiālais stāvoklis atļauj daļu izdevumu segt pašiem,” saka M. Bramane.
