Ar nejauko sejas ērci mokos no oktobra. Uz vaigiem, ap degunu parādījās niezoši sarkani izsitumi. Aizgāju pie ādas ārstes, bet analīzes neparādīja, ka tā ir ērce.
“Ar nejauko sejas ērci mokos no oktobra. Uz vaigiem, ap degunu parādījās niezoši sarkani izsitumi. Aizgāju pie ādas ārstes, bet analīzes neparādīja, ka tā ir ērce. Tomēr izrakstīja antibiotikas trim mēnešiem un ādu mīkstinošu krēmu.
Zāles dzēru mēnesi, bet labāk nekļuva. Tad daktere izrakstīja ziedi “Rozex”, no tās izsitumi niezēja un kņudēja. Beidzot pierakstījos pie ārsta medicīnas sabiedrībā “ARS”. Pirmajā vizītē, apskatot manu nelaimīgo seju, ārste izrakstīja tās pašas antibiotikas, bija jādzer “Metronidazols” rītos un vakaros, jāsmērē “Fucicort” un jālieto losjons, ko pēc receptes pagatavoja aptiekā. Braucu pie ārstes ik pēc desmit dienām četras reizes. Turpināju dzert antibiotikas pārmaiņus ar “Metronidazolu”. Man tagad mājās vesels arsenāls ziežu – “Rozex”, “Fucicort”, “Travocort” –, vairāki losjoni – “Dalacin T” un vēl tas aptiekā izgatavotais.
Kamēr ārstējos, ērces bojātās vietas ar kumelīšu novārījumu vien bija jāmazgā, ar ūdeni nemaz, pēc tam ar losjoniem. Bija liegts ēst ko asu, dzert karstu, lietot alkoholu, apmeklēt pirti, solāriju. Tagad, liekas, ērču aktivitāte ir apturēta, taču uz sejas palikušas rētas, kas tik ātri neizzudīšot. Lietoju homeopātiskus līdzekļus, sauļoju seju ar kvarca lampu, ir ieteikta īpaša sejas masāža, arī uz solāriju tagad drīkstu iet. Katrā ziņā ir ļoti nepatīkama sajūta, zinot, ka zem ādas ir ieperinājies kāds insekts. Brr…” tā savu ārstēšanās gaitu atceras lasītāja Ilze.
Putekļu ērcīte uz sejas jeb “Demodex folikulorum” ir atrodama visu cilvēku normālā ādas mikroflorā nelielā daudzumā. Tā dzīvo ādas dziedzeru izvadkanālos un, ja notiek kaut kādas pārmaiņas ādas sekrētu sastāvā, mēdz savairoties, veidojot izsitumus. Parasti tas saistīts ar kādu veselības problēmu – hronisku iekaisumu, gremošanas trakta kairinājumu vai kādu citu saslimšanu. Tāpēc svarīgi apmeklēt ārstu, apsvērt veselības problēmas un veikt analīzes. Tā skaidro “Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Linda Kapteine. Viņa uzsver, ka putekļu ērcīte nav lipīga, kā tas ir ar kašķa ērcīti.
Putekļu ērcīte mājas vidē mīt paklājos, segās, pūkainos un pavisam parastos spilvenos, mīkstajās rotaļlietās, istabas augos un citur. Putekļu ērces ir ļoti sīki (0,1–0,5 mm) zirnekļveidīgo kārtas pārstāvji. Tās izplatās, pārvietojoties pasīvi ar gaisa plūsmu, priekšmetiem, mājdzīvniekiem vai cilvēkiem. Galvenā ērcīšu lokalizācijas vieta ir gulta, kas nodrošina tām optimālus eksistences un attīstības apstākļus. Galvenais barības substrāts ir cilvēka epidermas ragvielas zvīņas, retāk pelējums, baktērijas un putekšņi.
Putekļu ērces, to fragmenti un vielmaiņas produkti ir spēcīgi alergēni, kas, nokļūstot cilvēku elpceļos, acīs vai uz ādas, var izraisīt alerģisku rinītu, konjunktivītu, dermatītu, kā arī astmas lēkmi. Tā stāsta daktere Indra Zaharāne, biedrības “Māmiņu klubs” konsultante. Ja šie simptomi izpaužas ilgstoši un traucē, noteikti jādodas pie ārsta, lai veiktu papildu izmeklējumus. Ārsts alergologs veic specifiskas analīzes: ādas dūriena testu un asins analīzes no vēnas, kur tiek meklētas specifiskās antivielas pret mājas putekļu ērcīti.
