Iecavas vidusskolas četri audzēkņi šogad Francijas dienvidu pilsētā Tīrē piedalījās starptautiska skolu projekta dalībnieku aktivitātēs.
Iecavas vidusskolas četri audzēkņi šogad Francijas dienvidu pilsētā Tīrē piedalījās starptautiska skolu projekta dalībnieku aktivitātēs.
“Es izjutu prieku un lepnumu par savējiem, jo uz vispārējā fona iecavnieki bija intelektuāli pārāki,” atzīst skolas direktore Agra Zaķe-Fridrihsone.
Publicē jauniešu darbus
Vidusskola jau otro reizi iesaistījusies Eiropas Savienības (ES) izglītības programmas “Socrates” apakšprogrammā “Comenius”, informē projekta koordinators Edgars Šmits.
Projekta dalībvalstis ir Spānija, Īrija, Francija, Dānija un Latvija. Pagājušajā gadā visi dalībnieki rīkoja tikšanos Iecavā, bet šoreiz latvieši devās uz Franciju. Projekts, kas turpinās trešo gadu, noslēgsies aprīlī ar sadarbības partneru tikšanos Spānijā un rezultātu analīzi. “Comenius” galvenā ideja ir dažādu valstu vidusskolēnu domu apmaiņa par sabiedrības aktualitātēm un materiālu publicēšana projekta kopīgajā interneta mājaslapā <@Teen.net.dk>. Pagājušajā gadā dalībnieki veidoja rakstu sēriju “Mana pasaule”. Valdīja liela daudzveidība, sākot ar globālām tēmām un beidzot ar mājām, draugiem, sadzīvi. Šogad skolēnu projekta galvenā aktivitāte ir tolerance – tas arī bija debašu galvenais objekts Francijā. Publikāciju nākamais cikls būs par tematu “Man ir sapnis”, ar aktivitātēm iepazīstina Edgars Šmits.
Labas svešvalodu zināšanas
Uz Tīri devās 12. klases audzēkņi Mihails Haļitovs, Rita Bogdanova, Ieva Komisare, Arnis Vīnbergs, angļu valodas skolotāja Anita Ozoliņa un direktore Agra Zaķe-Fridrihsone. Jaunieši apmetās franču ģimenēs Tīrē un tās apkaimē, bet vietējā vidusskolā risinājās projekta aktivitātes. Iecavnieki tika pamanīti arī ļoti labu angļu valodas zināšanu dēļ, jo, piemēram, frančiem un spāņiem bija grūtības formulēt domas, bet īru jaunieši izrādījās pasīvi.
Arnis Vīnbergs Francijā guvis daudz spilgtu iespaidu: “Mēs, Eiropas dažādu valstu iedzīvotāji, tomēr esam atšķirīgi. Par to pārliecinājos Francijā, vērojot cilvēku ieradumus, attieksmi, sadzīves nianses. Mums visbiežāk vaicāja, vai protam runāt krieviski. Es atbildēju, ka varu brīvi sazināties divās svešvalodās un pašlaik mācos trešo. Gandrīz vai tiku apbrīnots, jo franči citas valodas nemācās tik aktīvi.” Līdzīgi gadījies arī Ritai Bogdanovai, jo viņa apstiprinoši atbildējusi uz jautājumu par spāņu valodas prasmi. “Šo valodu es apgūstu kursos, kas notiek Iecavā. Man jau ir pamatzināšanas, kas palīdz neapjukt spāniski runājošo vidē,” atklāj jauniete. Savukārt skolotājas Francijā kārtējo reizi sapratušas, ka Mihaila Haļitova debatēšanas prasme ir izkopta līdz pilnībai, jo dialoga partneriem reizēm ir grūti atrast argumentus.
Iecietību saprot atšķirīgi
Galvenie temati sarunās par toleranci bijuši homoseksuālisms, rasu diskriminācija, attieksme pret imigrantiem, reliģiskā piederība. Debašu norisi komentē Ieva Komisare: “Viedokļi par toleranci atšķiras pat tad, ja visiem dalībniekiem ir līdzīgi uzskati. Tā, piemēram, Dānijas delegācijas vadītāja iesaistījās asā domu apmaiņā ar Tīres vidusskolas direktori. Viņa bija pārliecināta, ka franču jauniešu tiesības tiek ierobežotas, jo meitenes nedrīkst skolā ierasties minisvārkos un pārāk īsos topiņos. Mūsuprāt, franču jaunieši nepavisam nejutās diskriminēti. Uz tikšanos bija ieradies augsta ranga garīdznieks no ES struktūrām, kurš rosināja domu apmaiņu par reliģisko iecietību, tomēr dominējošā tēma bija seksuālās minoritātes.”
Ievas sacīto papildina Agra Zaķe-Fridrihsone: “Garīdzniecības pārstāvis par iecietību runāja vispārīgi. Viņš nevarēja atbildēt ne uz vienu Mihaila Haļitova jautājumu par konkrētām ievirzēm reliģiskās diskriminācijas mazināšanai Eiropā.”
Apmeklē īsfilmu festivālu
Atzīstamu erudīciju iecavnieki demonstrēja, piedaloties komandu spēlē “Eiropa”. Piecu grupu konkurencē uzvarēja Ievas Komisares vadītā komanda. “Kaut ko līdzīgu jau bijām spēlējuši, kad 2006. gadā mūsu skolu apmeklēja ES informācijas aģentūras darbinieki. Arī Francijā notikušajā turnīrā vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par Eiropas valstu vēsturi, politiku, mūziku,” teic Ieva.
Brīvdienu iecavnieki pavadījuši, iepazīstot slaveno kūrortpilsētu Višī, apmeklējot papīra muzeju, taču lielākais pārsteigums bijis īsfilmu festivāla apmeklējums Klermonferānā. “Bija pārstāvētas ļoti labas īsfilmas no visas pasaules. Pusstundas laikā uz ekrāniem tika risināta problemātika, ko spēlfilmās pat divās stundās nevar ietvert,” spriež Ieva.
Iztaujāta par starptautisku projektu lietderību, trijotne pauž kopīgu viedokli. Pats galvenais ir svešvalodu prasmes pilnveidošana, ceļošanas prieks, jauni kontakti ar citu valstu skolēniem un iespēja savā skolā un ģimenē uzņemt sadarbības partnerus.
