Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas organizētā konference «Valsts pārvaldes reformas ietekme uz valdības un pašvaldību attiecībām un attīstības procesiem Latvijā» notika Rīgā 28. februārī.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) organizētā konference “Valsts pārvaldes reformas ietekme uz valdības un pašvaldību attiecībām un attīstības procesiem Latvijā” notika Rīgā 28. februārī. Tās dalībnieki pieņēma noslēguma dokumentu, kurā aicina mainīt Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Tā informē LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule. Pasākuma mērķis bija noskaidrot un parādīt publiskās pārvaldes reformas sasniegumus un vājās vietas, prognozēt tās rezultātus, parādīt, kā Valsts pārvaldes iekārtas likuma radītās sekas ietekmēs valdības un pašvaldību attiecības.
Netrūkst pilnveidojamā
Konferences noslēguma dokumentā pasākuma dalībnieki rosina valsts lēmējvaras, izpildvaras un tiesu varas iestādes izveidot darba grupu, iesaistot tajā arī pašvaldību pārstāvjus, lai sagatavotu Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, kas novērš tā attīstību kavējošus elementus un padara formulējumus skaidrākus un atbilstīgākus Eiropas Vietējo pašvaldību hartai.
Dokumentā aicināts arī atteikties no terminu “valsts vara” vai “valsts pārvalde” lietošanas Eiropā pieņemto apzīmējumu “publiskā vara” vai “publiskā pārvalde” vietā. Turklāt, izskatot jautājumus par pašvaldību kā juridisku personu vai vietvaras amatpersonu atbildību, ievērot atšķirības starp politisko, administratīvo, civiltiesisko un kriminālo atbildību. Jautājumi par pašvaldības domes (padomes), kā arī vietvaras amatpersonu politisko atbildību ir noregulēti likumā “Par pašvaldībām”. Savukārt administratīvo atbildību nosaka vairāki likumi un vietējās varas nolikums.
Jādodot lielāka brīvība
LPS un LZA rīkotā pasākuma noslēguma dokuments prasa, pilnveidojot atbildības sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, stingri ievērot subsidiaritātes principu. Tas nozīmē, ka ikreiz, kad jāveic kāds pasākums, identificē līmeni, kurā šī pasākuma veikšana un lēmuma pieņemšana ļautu darboties visefektīvāk. Šādi termins “subsidiaritāte” skaidrots Eiropas Parlamenta interneta mājaslapā .
Vēl nolemts valsts pārvaldes organizēšanā, kā arī gadījumos, kad pašvaldības īsteno valsts deleģētās funkcijas, ievērot proporcionalitātes principu un turpmākajā valsts pārvaldes un pašvaldību modernizācijas gaitā izmantot 1999. gadā sagatavotās Publiskās pārvaldes reformas programmas principus.
Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis konferencē sacīja, ka pašvaldībām jādod lielāka brīvība. Efektīva valsts pārvalde ir spēks, kas virza tās attīstību. Tā informē ziņu aģentūra LETA.
Bauskas rajona pārstāvis, rajona pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Rihards Melngailis, teic, ka diemžēl LPS konferencēs runātais netiek realizēts dzīvē. Piemēram, gandrīz katrā no šiem pasākumiem tiek pieņemta rezolūcija par pašvaldību lomu nostiprināšanu Satversmē. Taču tas nav izdarīts vēl joprojām.
Izvērtēšot neatkarīgo institūciju lomu
Politiķis norādīja, ka jāveicina vietvaru reforma. Tas sekmēšot to efektivitātes un konkurētspējas pieaugumu, kā arī katras pašvaldības priekšrocību izmantošanu. I. Emsis ir pārliecināts, ka valsts administratīvi teritoriālā reforma tiks pabeigta līdz 2009. gadam. R. Melngailis norāda, ka arī šajā ziņā ir vairāk runu nekā rīcības. Pēdējos gados neviens novads nav izveidots. Ne visiem der Gulbenes variants, kur 14 pašvaldību izteikušas gatavību veidot vienotu novadu rajona robežās.
Vēl Saeimas priekšsēdētājs uzskata, ka jābūt skaidrībai par neatkarīgo institūciju vietu un lomu valsts pārvaldē. Viņaprāt, šādu institūciju neatkarīga pastāvēšana apdraud demokrātiskas valsts pārvaldes principu. Neatrodoties Saeimas apstiprināta Ministru kabineta pakļautībā, tās ir nepamatoti neatkarīgas no vēlētajām augstākajām valsts pārvaldes institūcijām.
