Sociālās aprūpes centra «Iecava» aprūpes personāla un klientu ārkārtas mācības par ugunsdrošības jautājumiem notika 5. martā.
Sociālās aprūpes centra (SAC) “Iecava” aprūpes personāla un klientu ārkārtas mācības par ugunsdrošības jautājumiem notika 5. martā.
Uz tām ieradās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas brigādes vecākais inspektors Iecavas posteņa komandieris Ralfs Šastakovičs.
Iestāde atrodas novada “Smiltaiņos”, tajā uzstādīta automātiskā signalizācijas sistēma, dūmu detektori izvietoti dzīvojamos korpusos un palīgtelpās. Sistēmas kontrolpanelis atrodas aprūpētāju dežūristabā, stāstīja centra atbildīgais par ugunsdrošību Vilnis Briģis.
Turklāt šajā telpā atrodas īpaša trauksmes poga, kura ir reti sastopama līdzīgās iestādēs. To nospiežot, piecu minūšu laikā ierodas Valsts policijas apvienības “Apsardze” Zemgales starprajonu nodaļas darbinieki no Iecavas. SAC “Iecava” noslēdzis sadarbības līgumu ar apvienību “Apsardze”. Tā apkalpo iestādes ugunsdrošības sistēmu.
Izveidotas smēķētavas
Pašlaik aprūpes iestādē dzīvo 128 klienti, tikai daži no viņiem ir guloši. Viņi izvietoti ēkas pirmajā stāvā. Kopējais darbinieku skaits – 75. Iemītniekus apkalpo 19 aprūpētājas, divi sociālie rehabilitētāji, viens sociālais darbinieks, un piecu ar pusi personālvienību slodzes ir sociālajiem aprūpētājiem, atklāja SAC direktora pienākumu izpildītāja Marta Intenberga. Turklāt centrā strādā četras medmāsas, viens psihologs un tehniskie darbinieki. Naktīs centrā paliek četras aprūpētājas. Viņas klientu naktsmieru uzrauga abos iestādes korpusos.
Arī daudzi SAC “Iecava” klienti ir kaislīgi smēķētāji. “Tas ir mūsu iedzīvotāju netikums. Smēķēšanai ierādītas īpašas telpas abos korpusos, tajās ir centrālapkure. Vasarā pārsvarā iemītnieki pīpē ārā speciāli izveidotā nojumē pie centrālā korpusa. Iespējams, šovasar tādu izveidosim arī pie otras ēkas,” sacīja M. Intenberga.
Imitē evakuāciju
Vienreiz gadā SAC “Iecava” vadītājs darbiniekiem veic instruktāžu darba aizsardzībā un ugunsdrošībā, teic V. Briģis. To reģistrē darba drošības instruktāžas žurnālā. Praktiskās nodarbībās vai lekcijās tiek rādīts, kā izmantot ugunsdzēšanas aparātus utt. Turklāt vienreiz gadā sociālās aprūpes centriem jāorganizē treniņnodarbības, kurās jāmodulē klientu evakuācija. Tas ir vissarežģītāk, jo jāsaskaņo ar uzraugošajām iestādēm, darbā iesaistās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un policijas darbinieki, ātrā medicīniskā palīdzība. Šogad iecerēts treniņnodarbības veikt aprīlī vai maijā.
“Telpu remontos izmanto ugunsdrošus materiālus, tāpēc nelaimi var laikus pamanīt. Svarīgi ir būt uzmanīgam un ievērot brīdinājuma signālus. Tāpēc nozīmīga ir personāla apmācība, darbiniekiem svarīgi iegaumēt noteikto kārtību. Katra nokavētā minūte ugunsgrēkā mērāma materiālās vērtībās un dzīvībās,” uzsvēra V. Briģis. Signalizācija iepriekš sākusi strādāt ne reizi vien, stāstīja aprūpētājas. Vienreiz tā iemesls bijis tas, ka žurkas bēniņos pārgrauzušas vadus.
Var izsaukt apsardzi
Mācībās aprūpētāju uzmanību pievērsa tam, kas drīkst atrasties klienta istabiņā. Dzīvojamās telpās nevar būt lietas ar atklātu liesmu, piemēram, sveces. Elektroprecēm jābūt sertificētām. Nekas nedrīkst būt paštaisīts. Iemītnieki jāmāca, ka nevar atstāt istabiņu bez uzraudzības, ja strādā televizors, magnetofons, tējkanna vai sildītājs. Pēc iespējas mazāk jāizmanto elektrības pagarinātāji, jo, pieslēdzot daudz ierīču, iespējama elektropārslodze, norādīja R. Šastakovičs.
Kāds aprūpētājs jautāja, ko darīt, ja klients smēķē istabiņā un neklausa aizrādījumam, turklāt apsaukājas un lamājas. Centra vadība atbildēja, ka šādos gadījumos var izsaukt apsardzi, jo tā jau ir emocionāla vardarbība.
“Pīpēšana un sveču dedzināšana ir visugunsnedrošākās darbības. Arī tējkannas var būt bīstamas. Vasarā iemītnieki dažkārt iekūra ugunskurus, taču to stingri liedza darīt,” pārdomās dalās aprūpētāja Aija Kalniņa. Viņa centrā strādā piekto gadu.
