Pundurtrusīši Ance un Mikuss ļoti gaida Lieldienas, jo tad varēs ļepatot ar krāsainām oliņām.
Pundurtrusīši Ance un Mikuss ļoti gaida Lieldienas, jo tad varēs ļepatot ar krāsainām oliņām.
Ancei pirmā dzimšanas diena būs 31. martā. Jubilejā viņa cer no mājiniekiem – iecavniekiem Gunitas un Arta Zelmeņiem – saņemt kādu pārsteigumu. Vārdadienas dāvanā trusenītei bija pasaules lielākais gardums – septiņi burkāni. Pūkaine cienastu netaupīja, ņammāja. Pēc tāda mielasta trusene gan bija pārēdusies, taču spēja arī jautri palēkāt pa istabu. Mikuss gada jubilejā, kas bija pavisam nesen, visus smīdināja un ļepatoja pa dzīvokli ar Gunitas taisītu baltu papīra cepurīti galvā.
Nogaršo šallīti
Kaut arī trusīši dzīvo vienā dzīvoklī, katram ir savs aprūpētājs. Artis apčubina melno garausīti Mikusu, Gunitas mīlulīte ir raibā Ance. Kopā draiskoties abiem ļipaiņiem nav ļauts, jo tikai viena tikšanās var raisīt pārāk draiskas jūtas. Ja nedrīkst, tad nedrīkst. Ance to ļoti labi saprot un ievēro savu teritoriju. Viņa ne reizi nav kāju pārspērusi pār slieksni. Turpretī Mikusam, kā jau čalītim, tīk izstaigāt gan koridoru, gan iečāpot arī virtuvē. Cerība viņā nemirst – ja nu kāda trušu dāma nāk pretī…
Katram ļipainim ir savi nedarbi. Kamēr Artis tīra būri, trušupuika pamanās klusām aizlēkt pie vienas no trim iemīļotām vietām istabā, lai padriskātu tapetes un patrītu zobeļus. Ances mīļākā rotaļa ir saimniecītes burtnīcas driskāšana. Pūkaine nemaz nesatraucas par rezultātu, ja gribas, tad grauž. Ancei ļoti tīk ierāpties Gunitas skapī un pasnaust. Mazotnē Ance sagādāja satraukumu saviem saimniekiem. Garause nograuza Gunitas šallītei garu aukliņu, meitene tikai paspēja redzēt to, ka tas žigli un gardi pazuda mīlules mutītē. Satraukumam nebija pamata, jo Ances puncītis zināja, ko darīt.
Dosies pastaigās
Artis plāno nopirkt siksniņu, lai vasarā mīluli varētu vest ārā pagrauzt zālīti. Teiciens “Bailīgs kā trusis” nav velti izdomāts, tas attiecināms arī uz šiem mīluļiem. Ja kāds skaļāk pastaigā pa grīdu, Mikuss kļūst tramīgs. Savukārt Ance baidās no nadziņu griešanas. Pēc vienas tādas procedūras viņa divas stundas tupēja zem gultas. Var jau būt, ka bija viss kopā – gan bailes, gan aizvainojums, kas atturēja līst ārā.
Dažreiz Mikuss kļūst īpaši drosmīgs un bezbailīgs. Artis, sargādams datora vadus, trusītim ļauj dzīvoties pa koridoru un aiztaisa durvis uz savu istabu. Bet gudrinieks ir ievērojis, ka durvis nav iestiklotas, viņš paceļas uz priekšķepām un, hops, ielec istabā. Artis noliek priekšā matraci, bet trusītis vienalga kaut kā ierāpjas iekšā.
Izstrādājusi maršrutu
Mikuss, kā jau trušu puisis, ir pakļāvīgāks, īpaši nesatraucas, ja kāds viņu paņem rokās. Taču ar Anci ir citādāk. Viņa ir maza princesīte un nevēlas, ka jebkurš ņem un ucina pa klēpi. Nepatiku viņa neizrāda kožot, daiļava cenšas pa visām varītēm izsprukt.
Gunita vakaros pūkaini izlaiž paskraidīt pa istabu. Ancei ir savs maršruts. Sākumā viņa pieskrien pie skapja, veikli pagriežas, palien zem gultas, pa otru gultas galu izskrien ārā un ielec Gunitas gultā. Tad laiski apguļas un ar lipīgi draudzīgu skatienu teic – nu paglaudi manas austiņas! Ance atšķirībā no Mikusa atsaucas uz savu vārdiņu.
Pašlaik Ancei ir sācies īstais mīlestības laiks, trusenīte ievēro diētu – ēd tikai sieniņu un dzer ūdeni. Droši vien cer iegūt slaidākus apveidus un iepatikties kādam ūsainim.
