Kaspars Kalējs
Bauskas Pilskalna parkā pēc vētras, pie izgāztajiem kokiem, atrastās mirstīgās atliekas varētu būt datējamas ar 15.-16. gadsimtu, tā pieļauj Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks.
Vēsturnieks pieminēja, ka viena cilvēka mirstīgās atliekas liecina, ka cilvēks aizgājis mūžībā diezgan jauns, jo esot labi saglabājušies viņa zobi. «Šeit atradusies Svētās Ģertrūdes baznīca un tai blakus – kapsēta,» bilda R. Ābelnieks, «16. gadsimtā tika izdota Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēle nojaukt veco Vairogmiestu pie pils un celt tā vietā jaunu, lielāku. Savukārt 20. gadsimtā, starpkaru periodā šeit tika ierīkots parks. Lai to izveidotu, nācās norakt Vairogmiesta slāņus – vienā vietā tas bija jānorok, citā vietā jāuzber, tādā veidā veidojot parku.»
Raitis Ābelnieks vakardienas atradumu fotofiksācijas aizsūtījis arī uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālo nodaļu. Vēlāk gan «Bauskas Dzīve» novēroja ierodamies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistus Bauskas pilskalna parkā.
Zem koku saknēm atrasts arī 15.-16. gadsimtam raksturīgais jumta dakstiņa fragments.
Raitis Ābelnieks gan piebilda, ka precīzu aprakstu ar fiksētu Svētās Ģertrūdes baznīcas atrašanās vietu nav.
Savukārt Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis ziņu aģentūrai LETA skaidrojis, ka kauli var būt gan no iepriekš minētajiem senajiem apbedījumiem, gan 20. gadsimta kara liecība. Taču to noteiks ekspertīze. Skanis stāstīja, ka pie pils vētra lauzusi koku zarus, taču pati pils nav cietusi. Lai arī vēl nav atjaunota elektrības padeve un nedarbojas telefoni, pils darbinieki ir gatavi sagaidīt tūristus.
Tikmēr Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļā «Bauskas Dzīvi» informē, ka vakar, 11. jūlijā, Bauskas pilskalna teritorijā vētras laikā tika izlauzts teritorijā esošais koks, zem kura saknēm tika atrasti divi galvaskausi un citi kauli. Pašlaik Valsts policijā par notikušo ir uzsākta resoriskā pārbaude, turpinās vietas apsekošana, un visi atrastie kauli tiks nodoti ekspertiem to vecuma noteikšanai.
Bauskas pilskalna parks apmeklētājiem šobrīd ir slēgts. Iedzīvotāji aicināti nedoties uz parku un tur nepulcēties, lai neapdraudētu sevi un netraucētu operatīvajiem dienestiem likvidēt vētras sekas.
Nevis nolūzuša, bet izgāzta!!!!!
Vai tā ir kaut kāda 90-to gadu slepkavība?
Tur ir tavi nīstie 16.gs. kristieši apbedīti! Tas nozīmē, ka uz pilskalna parku vairs neiesi, jo tur ir “apgānīta pagānu zeme”!
Kāpēc Pilskalna senkapi nav arheoloģisko pieminekļu sarakstā? Kā vispār kādas teritorijas iekļauj senkapu sarakstā? Uz ko balstoties? Kas ir tiesīgs senkapus iekļaut pieminekļu sarakstā?
Kristiešu kapos notika čibera šausmu festivāli? Šis ir orkāna iemesls un sākums!
Kas ir čibers?
čibers? Īsti nav zināms, bet prasiet 90. gadu kadriem.
Atbilde komentāra autoram Skolnieciņam. Varbūt cilvēks bija ateists un nekādā kristiešu sektā neatradās? Neesi domājis?
Atbilde komentāra autoram zaimošana. Vai man vajag uzskaitīt kristiešu sektu noziegumus pret cilvēci? No angļu valodas viegli var iekopēt izglītojošu materiālu te un nopublicēt.
Pamācies vēsturo, nevis nodarbojies savā apmātībā ar jaunu sektu – neopagānistu sektu! 15.-16.gs., kad tag. Pilskalna parka teritorijā bija atrastie apbedījumi, nekādi ateisti nevarēja būt! Turklāt tajā vietā atradās Sv.Ģertrūdes baznīca (kristiešu baznīca) un ap to bija ne jau ateistu (ja arī tādi tolaik būti) vai pagānu (kādi tolaik gan bija vēl šur tur) kapi!!!
Ateisti bija visos laikos. Tik vien tie kristīgie sektanti cilvēkus tā iebiedēja, ka cilvēki baidījās bilst, ko pretī. Par sektantiem es saucu visas kristiešu konfesijas. Konsekventi.
Kristieši ir tādi pat sektanti kā neo, “leo”, “meo” vai sazin kādi vēl pagāni, kas pielūdz kaut ko iedomātu un dzīvo savā iedomu pasaulē ar iedomu ticībā aizplīvurotu skatu uz realitāti!