Nupat parakstījos par referenduma ierosināšanu. Priecājos, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja grozījumus ar valsts drošību saistītos likumos.
Nupat parakstījos par referenduma ierosināšanu. Priecājos, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja grozījumus ar valsts drošību saistītos likumos. Tomēr par prieku lielāka ir nožēla, ka valdība un pašu ievēlētās Saeimas vairākums strādā pret Latvijas valsts demokrātijas nostiprināšanu un tiesiskumu.
Manuprāt, likumdevējs būtu jāatlaiž. Deputātus vairs nenosauksi par simts gudrajām galvām. Drīzāk lielajā Vecrīgas namā tiek mēģināts nozagt valsti. Ak, žēl, šoreiz nepaveicās – pieķēra un apturēja! Taču – cik reižu tas izdevies… Vārds “politiķis” kļūst par sinonīmu “blēdim”, bet jēdzienu “politiskā atbildība” valsts un pašvaldību tautas priekšstāvji pielīdzina tukšai skaņai.
Šīgada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Civilās aizsardzības likums. Līdz marta vidum Ministru kabinets vēl nebija pieņēmis noteikumus par Civilās aizsardzības komisijas izveidošanas nolikumu. Vadoties pēc tajā noteiktās kārtības, valsts rajonu pašvaldībām un atbildīgajiem dienestiem jāizveido komisijas uz vietas. Pēc aktīvās politiskās dzīves redzam, ka valdība pārāk aizņemta, lai pildītu tiešos uzdevumus.
Saeimas vairākuma un valdības pārstāvji teic, ka referendumam nav nozīmes, jo likumu grozījumi jau atcelti. Es pievienojos tiem, kas tā neuzskata, un gribu aicināt balsot tiesīgos iedzīvotājus ziedot pārdesmit minūtes vai stundu, lai aizietu līdz vietējai pašvaldībai un izteiktu savu nostāju. Turpmāk blēžiem, atvainojos, politiķiem, mūsu izteiktā nostāja vismaz attiecībā uz likumiem, kas saistīti ar valsts drošību, būs jāņem vērā. Šajā jautājumā kādiem miljonāriem būs liegta iespēja iebāzt valsti savā kabatā.
Katra iedzīvotāja paraksts ir vērtīgs. Šoreiz tikai tā tauta var parādīt, ka mums nav vienalga, kādā Latvijā dzīvojam. Vēl cerība un vēlme dzīvot labākā valstī nav mirusi.
