Šī gada untumainais pavasaris pārbauda gan zemkopju pacietību, gan spēju izšķirties.
Šī gada untumainais pavasaris pārbauda gan zemkopju pacietību, gan spēju izšķirties.
Lielās sabiedrības, kam sējplatības prāvākas, nekavējas. SIA “PS Līdums” vīri atpūtās tikai pirmajās Lieldienās, bet pārējās aprīļa dienās devās laukā. Sabiedrības ražošanas direktore Daina Dūrēna skaidro, ka šajā pavasarī darba apjoms graudaugu sējā ir nedaudz lielāks kā pērn. “Pēc rūpīgas apskates izlēmām, ka no dažiem ziemāju laukiem nav, ko gaidīt. Pārsējām nedaudz vairāk par trīssimt hektāriem. Visi tie bija intensīvās ziemāju šķirnes ‘Astron’ lauki. Jāatzīst, ka ražīgākie ziemāji ir tie kaprīzākie,” teic D. Dūrēna.
Aivars Krūms strādā ar Vācijā ražoto firmas “Horsch” Pronto 6DC: “Pērnruden šo sējmašīnu saņēmām vēlu un nedaudz paguvām iemēģināt. Šīs firmas ražojums Latvijā nav populārāko sarakstā, bet pagaidām neko kritisku nevaru teikt. Sēklas tvertnes tilpums ir nepilnas trīs tonnas. Līdz šim vienā dienā ir izdevies apsēt sešdesmit hektāru.” Ar otru sējmašīnu strādā Rinalds Dūrēns, kuram šo darbu mācījis Aivars.
Sabiedrības valdes loceklis inženiertehniskajos jautājumos Pēteris Nagņibeda teic, ka pavasara sējā var iztikt ar divām sējmašīnām un labi kalpo arī Lietuvas firmas “Laumetris” ražojums. Tam gan ir mazāks ātrums.
Pēc nelielās snigšanas augsne kļuvusi irdenāka un ir vieglāk to apstrādāt, atzīst lauku darbu darītāji. Diena viņiem sākas jau pulksten 7 no rīta un beidzas vakarā ap 22. SIA “PS Līdums” pavasara darbos iesaistītajiem piegādā pusdienas. Porcijas ir tādas, ka paliek arī launaga tiesa.
Rundāles pagasta zemnieku saimniecības “Robežnieki” īpašnieks Artis Kamols sacīja, ka apsēti astoņi desmiti hektāru vasarāju, tad darbi mazliet piebremzēti. “Uzmanīgu darīja laika prognoze, jo naktīs solītie mīnus deviņi grādi tomēr var būt bīstami,” tā rundālietis. “Robežniekiem” jāapsēj 200 hektāru vasarāju, tie visi būs graudaugi. Saimnieks uzskata, ka vasaras rapši nav tik izdevīga kultūra.
Šajā pavasarī mūspusē var vērot sēju rugainē. Bauskas lauku konsultāciju biroja darbiniece Ieva Litiņa skaidro, ka tas saistīts ar augsnes erozijas pasākumu ievērošanu. Lai saņemtu šo atbalsta maksājumu, sēju mu struktūrā 70 procentiem jābūt ziemāju vai zālāju. Lai šo attiecību pilnībā nodrošinātu, vienu daļu lauku atstāja rugainē. Pavasarī tajos izmanto tiešās sējas metodi, tādējādi ekonomējot līdzekļus augsnes apstrādē.
