Ja labradoram Reno vajadzētu izveidot savas dzīves vērtību topu, pirmais trijnieks būtu šāds: mīļie saimnieki, upe un plastmasas pudeles.
Ja labradoram Reno vajadzētu izveidot savas dzīves vērtību topu, pirmais trijnieks būtu šāds: mīļie saimnieki, upe un plastmasas pudeles.
Suns zina, ka pašas dziļākās jūtas spēj atraisīt vienīgi saimnieks baušķenieks Arnis Simsons. Lieliski, ja viņu samīļo Arņa sieva Sanita.
Sadala uzmanību
Jau piecus mēnešus Simsonu ģimenei ir piepulcējies dēliņš Aleks, taču Arnis cenšas uzmanību sadalīt starp bērnu un suni. Reno jau zina – kad tuvojas vakars, jāsāk gaidīt saimnieku mājās. Līdzko norūc Arņa mašīna, lielais mīlulis ir klāt un gaida, kad durvis atvērs un viņam būs iespēja ierāpties savā vietā – priekšā uz grīdas. Lai tik kāds pamēģina viņam likt izkāpt no auto! Tad talantīgais aktieris Reno sataisa bēdīgu pozu – cik vien zemu var, nolaiž savas austiņas, un actiņas ir spīdīgi skumjas. Mazais spekulants zina, ka ar šādu žēlsirdīgu pozu savu var panākt.
Prot ieliet ūdeni
Pārlaimīgs Reno kļūst, ja var izpeldēties upē. Viņa kažoks ir tik biezs, ka pat ledainā ūdenī nav par aukstu. Ja kāds mājinieks upē iesviež plastmasas pudeli, dzīvnieks no priekiem vai kūst. Suņuks metas pēc mantas un iznes, to viņš ir gatavs darīt daudzas reizes. Dažkārt Arnis aizmet pudeli, kurā ieliets ūdens. Reno pārdzīvo, ka šķidrums no tās izlīst, bet suns ir tik gudrs, ka paņem trauku zobos, iekāpj grāvī, iegremdē to, pagaida, lai sapildās, un tad aiznes saimniekam.
Reno ir tā laime visur doties kopā ar saimniekiem, dažkārt arī ekskursijā uz Kuldīgu. Reiz, kad Arnis ar laivu airējās pa ezeru, Reno nespēja mierīgi nosēdēt krastā un noskatīties uz pašu dārgāko cilvēku. Satraukums un skumjas viņa sirdi plēsa pušu, tāpēc, daudz nedomādams, Reno peldēja pie viņa. Arnim nekas cits neatlika kā airēties uz krastu.
Vēlas labas noskaņas
Suņuks ļoti jūt, kāda oma ir katram mājiniekam. Ja Arnim diena bijusi ne visai veiksmīga, viņš atbrauc mājās, apsēžas ārā un saliecies sadrūmis sēž. Reno pienāk klāt, pabukņī pie rokas, it kā sakot: vecais draugs, vai tad ir tik traki? Ja Arņa mammai ir laba oma, Reno priecīgs skrien pretī un lec bučot. Ja dzīvnieciņš jūt skumjas, tad visu dienu nemaz netuvojas. Mājas sargs zina, cik daudz mīlestības un uzmanības no katra var prasīt, kurš ir tas, kas viņam pakasa vēderu.
Saņēmis otro vietu
Mīlulis apzinās, ka ir cēls labradora šķirnes suns, jo viņa vecāki ir čempionu titulu īpašnieki. Varbūt arī tāpēc Reno ne katram svešiniekam ļauj sevi glaudīt. Ja suņukam kas nepatīk, tas dīvaini sāk skatīties virsū, liekot saprast, ka gana viņu tik daudz aiztikt.
Divus gadus vecais Reno vienu reizi ir startējis suņu izstādē un pat ieguvis otro vietu. Arnis plāno arī nākotnē piedalīties izstādēs, jo vēlas, lai Reno iegūst čempiona titulu. Suņiem atšķirībā no kucēm ir trīs reizes jāizcīna pirmā vieta, lai kļūtu par čempionu. Atliks tikai Reno vasarā atgādināt visas komandas, taču aizmirsis tās viņš nav – daļu demonstrē, ja kāds mājinieks viņu vēlas ar kaut ko uzcienāt.
Mājas sargs brīžam ir vieglprātīgs – zem sētas izrok bedri, izlien ārā un bezbēdīgi izskraidās. Taču, ja mazulītis Aleks guļ ratos, tad Reno kļūst par uzticamu aukli – no sētas neskrien prom, uzturas blakus, jo tas taču ir viņa mīļā saimnieka dēliņš.
