Pensionāru federācija zāļu cenu reformu sauc par sasteigtu un sabiedrības gaidām neatbilstošu

Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) virzītā zāļu cenu reforma ir sasteigta un sabiedrības gaidām neatbilstoša, paziņojumā pauž Latvijas Pensionāru federācija (LPF).

Organizācijā skaidro, ka pērnā gada rudenī veselības ministra biroja pārstāvji piedalījās LPF domes sēdē, kurā prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu – Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim.

“Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām VM aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai,” norāda LPF.

Taču ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē organizāciju esot pārsteigusi “tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību”. “Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju – apgādes uzņēmumu un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina,” apgalvo LPF.

Tā pievienojas “kopējam Latvijas farmācijas tirdzniecības uzņēmumu paustajam protestam par to, ka VM izsludinātā reforma ir sasteigta, tā nav objektīvi izvērtēta un tās sasniedzamie rezultāti nav atbilstoši tam, ko sagaida Latvijas sabiedrība”, norāda federācijā. LPF uzskata, ka reformas rezultātam jābūt nepārprotamam – pircējam pieejamas visas nepieciešamās zāles un to cenas kļuvušas lētākas.

“LPF nekādā ziņā nevar atbalstīt un neatbalsta nekādas valdības aktivitātes farmācijas nozares sakārtošanā, ja tās rezultāti draud samazināt aptieku skaitu laukos, piepilsētās un mazpilsētās, kur dzīvo liela daļa Latvijas pensionāru,” paziņojumā norāda organizācijā.

Seniorus pārstāvošā federācija arī norāda, ka aptieku likvidēšana laikā, kad farmaceits pilda sociālo funkciju, aiztaupot vecam cilvēkam vizīti pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista vieglos saslimšanas gadījumos, ir nopietns apdraudējums ne tikai pensionāriem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem kā laukos, tā pilsētās.

LPF pieprasa apturēt VM izsludināto zāļu cenu reformu, līdz tā nebūs pienācīgi izanalizēta, izdiskutēta gan ar reformā tieši iesaistītajiem farmācijas nozares dalībniekiem, gan zāļu lietotājiem un aptieku klientiem – Latvijas sabiedrību.

Kā vēstīts, iepriekš Latvijas Zāļu ražotāju asociācijā aģentūrai LETA norādīja, ka no zāļu uzcenojuma reformas pašreizējās redakcijas galvenās labuma guvējas būs globālās farmācijas kompānijas, kuru ietekme un ieguvumi Latvijas zāļu tirgū šīs reformas dēļ tikai palielināsies.

Asociācijas ieskatā reforma tiek virzīta steigā, kā arī konsultācijas ar farmaceitiskās un veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības.

Asociācijā prognozē, ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, pastāv augsts risks, ka ilgtermiņā tie būs ar pretēju efektu cerētajam, proti, medikamentu pieejamība pacientiem jau tuvākā gada laikā samazināsies, virkne zāļu tirgū nebūs un arī jaunu medikamentu reģistrācija notiks vēl kūtrāk. 

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska atzīmēja, ka, ņemot vērā, ka Latvijas zāļu tirgū 94% veido ārvalstu ražotāju medikamenti, risks palikt bez zālēm ārkārtas situācijās tikai palielināsies.

“Esošajā reformas piedāvājumā pamata “sitiens” tiek mērķēts tieši uz vietējiem tirgus dalībniekiem – aptiekām, apgādes uzņēmumiem un vietējiem ražotājiem, kuru iespējas konkurēt tirgū vēl vairāk sašaurināsies, nostiprinoties lielo ārvalstu kompāniju vietai un lomai tirgū,” norāda Dūrēja-Dombrovska.

Tostarp viņa skaidro, ka pašreizējais VM piedāvājums paredz ražotāja cenu kompensējamajiem medikamentiem Latvijā pielīdzināt Lietuvas un Igaunijas cenām, bet jau tagad arī šajos ārvalstu tirgos ir dārgākas ražotāju cenas virknei medikamentu.

Asociācijas izpilddirektore norāda, ka ražotāju cenu nosaka daudzi faktori un, vērtējot pašreizējo VM piedāvājumu, būtu jāņem vērā, ka abās kaimiņvalstīs ir būtiski plašāks kompensējamo medikamentu saraksts. “Līdz ar to šajā situācijā mums sanāk salīdzināt citās valstīs kompensējamo zāļu cenas ar Latvijā nekompensējamajām,” atzīmē Dūrēja-Dombrovska.

Asociācijas pārstāvji ieskatā, ja VM vēlas salīdzināt Latviju ar kaimiņvalstīm un sekmēt medikamentu pieejamību, efektīvākais risinājums būtu nozīmīgi palielināt kompensējamo medikamentu sarakstu un samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, jo Latvijā tā ir par trim procentpunktiem augstāka nekā Igaunijā, un par septiņiem procentpunktiem augstāka nekā Lietuvas recepšu medikamentiem.

LETA jau rakstīja, ka jaunais zāļu uzcenojuma modelis varētu stāties spēkā 1.novembrī. Tas visvairāk ietekmēšot tos recepšu medikamentus, kas maksā septiņus un vairāk eiro, jo tieši to dēļ Latvijas iedzīvotāji brauc uz Lietuvu un Igauniju.

Turklāt paredzēts, ka ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, un cena kompensācijas sistēmā būs jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas.

Pret šo reformu iebildusi Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija un Latvijas zāļu ražotāju asociācija, kā arī virkne uzņēmumu.