Ceraukstes tautas namā sestdien, 14. aprīlī, sanāca tik daudz ļaužu kā reti kad – tuvākus un tālākus apmeklētājus kopā pulcināja kultūras iestādes simtā jubileja.
Ceraukstes tautas namā sestdien, 14. aprīlī, sanāca tik daudz ļaužu kā reti kad – tuvākus un tālākus apmeklētājus kopā pulcināja kultūras iestādes simtā jubileja.
Svinību oficiālā daļa izstiepās trīs interesanti piepildītās stundās, kuru laikā nebija ne miņas no garlaicības.
Dāvina īpašu gobelēnu
Ar cieņu un vienkāršību atceroties senu dienu notikumus un nesamākslotu sirsnību veltot daudzajiem ar tautas namu saistītiem ļaudīm, vakarēšanas pavedienu jauki savērpa kultūras iestādes vadītāja Inita Gilberte un Griķu pamatskolas pedagogs Dainis Vanags.
Sarīkojumā staroja atmiņu gaišums un bija aizkustinoši vairākkārt dzirdēt vārdu “mīlestība”. Tautas nama ilggadējā vadītāja Elvīra Mežsarga atzinās: “Man nebija šim darbam piemērotas izglītības, bet es ļoti mīlēju ceraukstiešus. Šķiet, viņi to juta, nāca palīgā un darbojās.” Skolotāja Anna Zemīte-Skripsta uzskata: “Šis nams ir gaišu domu un darbu pilns. Lai mīlestība visus sasilda!” Ar mīlestību darināts biedrības “Lauku sieviešu klubs “Mikslis”” gobelēns, kurā lasāms vārds “Ceraukste”. Klubiņa dalībnieces no daudziem kvadrātiem adījušas un tamborējušas dāvanu, lai sveiktu kultūras iestādi simtgadē.
Ainas Mednes dzimta jau ceturtajā paaudzē ir ceraukstieši. Viņasprāt, Ceraukstē allaž bijis veselīgs sabiedrības kodols, un skola, tās pedagogi kultūras norisēs radoši izpaudušies un līdzdarbojušies. Tas ir ieguvums visiem.
Pasniedz pateicības listes
Daudzi tovakar saņēma tautas nama vadītājas I. Gilbertes pateicības listes par sadarbību, arī Ceraukstes ilggadējās bibliotekāres Dzidras Tijones vārds tika nosaukts. Tijonu ģimenei, mūziķim Herbertam un Dzidrai, viņu bērniem, tautas nams ir bijis arī mājas. Dēls Juris stāsta: “Šeit pavadīju deviņpadsmit dzīves gadus un vienulaik man pašam bija sava istaba, tā atradās virs skatuves. Grāmatu varētu sarakstīt par namu un cilvēkiem. Jaunā paaudze diezin vai spētu iedomāties, ka es un māsa skatījāmies kino, guļot gultās. Tā interesanti sagadījies, ka tēva mūziķa karjera bija 25 gadus, manējā par pusi mazāka, bet dēls Lauris mūzikai ir veltījis sešus gadus.”
Pulsējums nerimst
Jubilejas sarīkojuma scenārijā vēsturiskie akcenti mainījās ar šodienas mākslinieciskās pašdarbības kopu priekšnesumiem. Ceraukstiešiem ir, ko parādīt – folkloras kopa “Laukam pāri”, senioru ansambļi “Sendienas” un “Vecie zēni”. Kora dziedāšanas cienītāji pievienojušies jauktajam korim “Grenctāle”. Lielākais pārsteigums bija dramatiskā kopa, kas pēc ilgāka pārtraukuma sākusi darboties pērn. Jāņa Jurkāna lugas “Vistas” iestudējums atklāja vairāku ceraukstiešu skatuviskās dotības. Un vēl bija pirmsskolas vecuma bērnu deju grupas veltījums jubilejā.
Svētkos ceraukstiešus sveica rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vecākā speciāliste kultūras jautājumos Inita Pilverte. Vietējai pašvaldībai izteikta pateicība par ilglaicīgu kultūrvides saglabāšanu. Simt gados tautas nams ir mainījies, un tik senu ēku nav vienkārši uzturēt. Nomainot vecos logus ar jauniem, telpas kļuvušas siltākas un mājīgākas.
Senas fotogrāfijas, kas bija skatāmas uz ekrāna, ļāva iejusties Ceraukstes tautas nama pagājušo gadu rosībās un iztēloties, kā pulsējis kultūras ritms.
***
Uzziņai
– 1907. gadā Ceraukstes apriņķa izglītības un saviesīgā biedrība “Austra” nopirka Ribbes krogu un ieguva savu namu. Pārbūves darbus veica vietējie amatnieki. 1910. gada 26. decembrī notika biedrības nama atklāšana. Svinības ilga divas dienas, otrajā izrādīja R. Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”.
– 1928. gadā pie biedrības nama pēc mežkopja Friča Jurēvica projekta sākās parka ierīkošana.
– Tautas nama pārbūves darbi veikti 1936. gadā, rekonstrukcija – 1966. gadā. Pašlaik ēkā atrodas Ceraukstes pagasta padomes telpas, medpunkts un pagasta otrā bibliotēka.
