Pašlaik Iecavas pasta nodaļa ir vienīgā novadā, kas piegādā pasta sūtījumus, laikrakstus un žurnālus. Nodaļā strādā astoņi darbinieki, četri no tiem pie iedzīvotājiem dodas ar īpašiem pasta automobiļiem.
Pašlaik Iecavas pasta nodaļa ir vienīgā novadā, kas piegādā pasta sūtījumus, laikrakstus un žurnālus. Nodaļā strādā astoņi darbinieki, četri no tiem pie iedzīvotājiem dodas ar īpašiem pasta automobiļiem.
“Darba apjoms Iecavas pasta nodaļai ir pieaudzis. Sākumā iedzīvotāju atsauksmes par Zālītes un Dzimtmisas pasta nodaļas pievienošanu Iecavai bija negatīvas. Īpaši neapmierināti bija zālītieši. Taču, redzot, ka maksājumus var nodot pastniekam tāpat kā līdz pārmaiņām, sūdzību vairs nav,” atklāj iestādes priekšnieces vietniece Ņina Pavlova. Viņa skaidro, ka Zālītes pasta nodaļa pievienota Iecavai, jo trīs mēnešus neviens iedzīvotājs nepieteicās uz brīvo pasta nodaļas vadītāja amatu.
Ņ. Pavlova uzskata, ka pastniekiem pašlaik ir vieglāk strādāt. Daudzviet klienti mīt nomaļās vietās, piemēram, Zālītē līdz kādam iedzīvotājam jāmēro desmit kilometru. Taču ceļi ir slikti, tikai vasarā ir vieglāk.
Sūtījumu iedod rokās
“Bauskas Dzīve” saņēma Iecavas novada iedzīvotājas Hermīnas Klembergas vēstuli, kurā viņa slavē vietējās pastnieces Sandras Bistrovas darbu.
“Gribu uzrakstīt par mūsu labo pastniecīti Sandru Bistrovu. Darbā viņai aiziet diena, taču arī mājās ar visu jātiek galā. Arī ģimenei jāvelta laiks. Esam ļoti pateicīgi, jo viņa mums pastu pienes klāt. Tas ir ļoti labi, jo es vairs līdz pastkastītei nevaru aiziet. Man drīz būs 87 gadi, kājas galīgi stīvas.
Liels, liels paldies Sandrai par pasta piegādi. Lai viņai būtu spēks un izturība arī turpmāk! Lai nekā netrūkst, lai visa kā gana,” raksta pensionāre.
Tagad – ar automašīnu
“Bauskas Dzīve” S. Bistrovu satika Dimzukalnā pirmdien, 16. aprīlī. Viņa par pastnieci strādā jau desmito gadu, šajā laikā saradusi ar vietējiem ļaudīm un priecājas viņus satikt.
Pastnieces darba maršruts sākas pie Iecavas un beidzas pie Rīgas rajona robežas, avīžu dienas brauciens atšķiras no pensiju izmaksas. Darba maršruta garums ir ap 80 kilometru. Agrāk minēto teritoriju apkalpoja divi Dzimtmisas pasta nodaļas darbinieki. Tā kā to pievienoja Iecavas pasta nodaļai, otra pastniece, kura jau vairākus gadus bija pensijas vecumā, zaudēja darbu.
“Man patika izvadāt avīzes un pensijas ar divriteni, jo baudīju svaigo gaisu. Tas bija veselīgi. Taču vajadzēja uzmanīties no suņiem. No pagājušā gada novembra pie klientiem dodos ar auto. Aizsardzībai vienmēr klāt ir gāzes baloniņš. Tomēr notika kuriozs – kāds mājas sargs pārkoda mašīnai riepu,” stāsta pastniece. Tā kā S. Bistrova māk nomainīt auto riteni, drīz vien tas bija izdarīts un viņa varēja turpināt ceļu.
Protams, ka tagad laika apstākļi mazāk ietekmē pastniekus. Viņi retāk izmirkst lietū, mazāk cīnās ar pretvēju u. tml. “Sākumā likās, ka labāk braukt ar savu mazo velosipēdu. Taču pie labām lietām ātri pierod,” saka S. Bistrova.
Cilvēki kļuvuši sirsnīgāki
Pašlaik ļaudis vairāk novērtē pastnieku darbu, viņi pateicas par piegādātajām avīzēm, novērojusi pastnieces vietniece Sandra Trimakaite. Nereti iedzīvotāji lūdz atvest arī tālruņu priekšapmaksas kartes, žurnālus un avīzes, markas, aploksnes, pašlaik – sēklas. “Par manu ierašanos īpaši priecājas veci ļaudis, kuri dzīvo nomaļās viensētās. Sākumā viņi skatījās ar neuzticību, bet tagad sagaida kā savējo. Cilvēki kļuvuši sirsnīgāki,” ar gandarījumu stāsta S. Bistrova. Lielākā daļa abonentu ir pensionāri. Jaunajiem dzīves ritms straujāks, mazāk sanāk lasīt laikrakstus, pieļauj S. Trimakaite.
“Pastnieks mums ir ļoti svarīgs. Es abonēju vairākus laikrakstus, gan tie, gan pensija vienmēr tiek piegādāti laikus. Sandra parunājas, piedāvā markas un konvertes, viņa ir šiverīga. Protams, mēs bijām priecīgāki, kad Dimzukalnā darbojās Dzimtmisas pasta nodaļa, bet ko nu vairs,” tā dimzkalniete pensionāre Ilga. “Sen jau vajadzēja dot pastniekiem mašīnas, tagad viņiem vieglāk strādāt. Es dzīvoju pie pašas rajona robežas, turklāt pāris kilometru no šosejas, un tādu viensētu ir daudz,” stāsta Aigars Skuja un Rolands Esse.
