Mūspusē, tāpat kā citos rajonos, ir tādi zemes lietotāji, kuri noseboja līdz 2006. gada 31. augustam iesniegt pieteikumus zemes privatizācijai.
Mūspusē, tāpat kā citos rajonos, ir tādi zemes lietotāji, kuri noseboja līdz 2006. gada 31. augustam iesniegt pieteikumus zemes privatizācijai. Viena daļa bija samaksājuši par mērniecības darbiem, bet tāpat palikuši bez privatizācijas tiesībām.
“Bauskas Dzīve” saziņā ar Valsts zemes dienesta (VZD) sabiedrisko attiecību speciālisti Ilzi Gobu skaidro pašreizējo situāciju, jo daudzi vēl cer uz labvēlīgu risinājumu.
Velti gaidīts un cerēts
Redakcija bija saņēmusi vēstuli, kurā stāstīts par konkrētu gadījumu. Publicējam šīs situācijas izklāstu, jo līdzīga problēma skar arī citus zemes lietotājus.
Runa ir par nelielu zemes platību, 0,2 hektāriem, ko lietošanā bija pieprasījis kāda pagasta iedzīvotājs, lai izmantotu to apbūvei. Ar pašvaldības padomes lēmumu gabals piešķirts prasītājam. Zemes mērīšana veikta 2005. gada novembrī. Par šo pakalpojumu SIA “Zemgales mērnieks” 2006. gada sākumā tika samaksāts Ls 118. Eventuālais īpašnieks pagājušā gada novembrī sāka interesēties, kāda ir virzība viņa lietā, un bija rūgti pārsteigts, ka palicis bez zemes lietošanas tiesībām. Kaut arī par zemes iemērīšanu laikus bija samaksāts, šis gabals Lauku reģistrā netika iekļauts, jo nebija ar kaimiņiem saskaņots robežu plāns. Veicot mērīšanu, netika norādīts, cik steidzami tas būtu jādara.
Nezināšanai nav attaisnojuma
Ilze Goba skaidro: – Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļauj visus lauku apvidus zemes pastāvīgo lietotāju iesniegtos zemes izpirkšanas pieprasījumus, kuri iesniegti likumā noteiktajā termiņā, tas ir, līdz 2006. gada 31. augustam, un kuru iesniedzējiem (zemes lietotājiem) ir tiesības zemi izpirkt. Šajā reģistrā iekļauj arī tās zemes vienības, kurām ir veikta zemes kadastrālā uzmērīšana un izgatavots zemes robežu plāns līdz 2006. gada 31. augustam, kā arī tās ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Šajā gadījumā samaksa par pakalpojuma izpildi – zemes robežu plāna izgatavošanu – nav normatīvajos aktos noteikts kritērijs iekļaušanai Lauku zemes izpirkšanas reģistrā. Tāpat arī normatīvajos aktos, kas regulē zemes reformas gaitu, nav noteikts, ka zemes vienību, kurai ir pasūtīta vai jau tiek veikta kadastrālā uzmērīšana, nevar pieprasīt izpirkt, iesniedzot VZD zemes izpirkšanas pieprasījumu.
Zemes izpirkšanas pieprasījumu VZD lauku apvidus pastāvīgie iedzīvotāji varēja iesniegt jau ar 2005. gada 1. septembri un darīt to līdz 2006. gada 31. augustam. Informāciju par šo procesu bija iespējams iegūt jebkurā VZD reģionālajā nodaļā vai pašvaldībā, kā arī tā tika publicēta dažādos plašsaziņas līdzekļos.
Reakcija bijusi dažāda
Tāds ir komentārs, strikti skatoties likumdošanas aspektā. Tiešām, par normatīvajos aktos noteiktajām normām un uzdevumiem atbildīgs tikai pats lietotājs.
Tomēr šajā gadījumā ir saskatāms gan pašvaldības speciālista, gan arī pieminētās SIA “Zemgales mērnieks” inertums. Šīs institūcijas taču strādā iedzīvotāju un klientu labā, vai tiešām tik sarežģīta ir pretimnākšana? Šādu jautājumu “Bauskas Dzīve” adresēja VZD Zemgales reģionālās nodaļas Bauskas biroja darbiniecēm. Atbilde tika sniegta ar dažiem piemēriem. Gailīšu un Mežotnes pagastā pirms pagājušā gada 31. augusta tika personīgi un nosūtot vēstules apzināti zemes lietotāji, kuriem šīs lietas nebija sakārtotas. Gailīšu pašvaldība secināja, ka viena daļa nenovērtēja situāciju, viena daļa reaģēja, bet vēl viena nelikās ne zinis. Kopumā rajonā bija jūtama rosība, īpaši pirms termiņa beigām, kad VZD klientu skaits bija skaitāms trīs tūkstošos.
Katrs, kas kārtojis zemes lietas, ir apzinājies procesa sarežģītību. Taču sarunās ar VZD darbiniekiem visu laiku bija jāsaklausa jau iepriekš sacītais – katram pašam jājūtas atbildīgam un ieinteresētam par esošo vai eventuālo īpašumu – arī par zemi.
Iegūst nomas pirmtiesības
Kā turpmāk jārīkojas personām, kuras tomēr vēlas iegūt zemi savā īpašumā? I. Goba konkretizē nosacījumus: – Ja normatīvajos aktos noteiktajā termiņā zemes izpirkšanas pieprasījums nav iesniegts Valsts zemes dienestā vai arī zemes robežu plāns nav reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, lietotājs iegūst zemes nomas pirmtiesības viņa lietošanā bijušajai zemei. Nomas līguma būtiskos nosacījumus un tā slēgšanas kārtību, kā arī nomas maksas aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 644 “Noteikumi par neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību”. Zemes nomas līguma termiņus arī nosaka normatīvie akti. Tie paredz, ka līdz brīdim, kamēr šī zeme nav ierakstīta Zemesgrāmatā (uz vietējās pašvaldības vārda), nomas līgumu slēdz uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas Zemesgrāmatā, nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem, ja vien nomnieks (bijušais zemes lietotājs) negrib noslēgt nomas līgumu uz īsāku termiņu. Ja zemes nomnieks vēlas, zemes nomas līgumu var pagarināt. Zemes nomniekam ir arī tiesības zemes nomas līgumu ierakstīt Zemesgrāmatā.
Tikai pēc tam, kad īpašuma tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda, persona šo zemi var nopirkt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā. Pirmpirkuma tiesības šādā gadījumā iegūst pircējs, kuram uz šīs zemes atrodas viņam piederošas ēkas vai būves. Citos gadījumos pircējs zemi iegūst, piedaloties pašvaldības organizētā izsolē.
Pašlaik tiek gatavoti un ir iesniegti izskatīšanai priekšlikumi par grozījumiem likumos, kas saistīti ar zemes reformas jautājumiem, taču, kamēr Saeima tos nav apstiprinājusi, runāt par konkrētiem atvieglojumiem zemes izpircējiem ir pāragri.
