Itālijā, Kampānijas reģionā, veiksmīgi attīstās agrotūrisms. Daudzviet redzami pozitīvi ES finansējuma piesaistes piemēri nelielu apdzīvotu vietu ekonomiskai un sociālai attīstībai.
Itālijā, Kampānijas reģionā, veiksmīgi attīstās agrotūrisms. Daudzviet redzami pozitīvi ES finansējuma piesaistes piemēri nelielu apdzīvotu vietu ekonomiskai un sociālai attīstībai.
Kampānijas reģionā ir piecas provinces. Katrai ir atšķirīgas lauksaimniecības nozares un sava tirgzinības politika, piemēram, Avelīno provincē audzē mandeļkokus un darina vīnu, Kasertas provincē attīstās bifeļgovju piensaimniecība un mocarellas siera ražošana.
Reģiona Zemkopības ministrijai ir pieci dažādi biroji, kas prezentē apgabala dabas, tradīciju un gastronomijas vērtības. Tā stāstīja Kampānijas zemkopības ministrs Mikele Bjanko.
Dodas “vīna ceļā”
Avelīno provincē ir senas vīna darīšanas tradīcijas. Tūristi tās var izzināt, dodoties kādā no īpašajiem “vīna ceļa” maršrutiem. Viena no pieturvietām ir vīna darītava “Feudi di San Gregorio”. Tajā top augstas kvalitātes produkti, kas tiek eksportēti uz vairāk nekā 40 valstīm. Vīna un vīnogulāju šķirnēm piešķirts īpašs ES aizsargātas un garantētas izcelsmes produkta zīmols.
Darītava ne tikai ražo dzērienus, tā visu gadu organizē ekotūrisma kursus. Apmeklētājiem ir nodrošinātas nakstmītnes. Ražotnes restorānā var nogaršot reģiona tradicionālos ēdienus, kuru pagatavošanā izmantots vairāki desmiti dažādu garšvielu. Viesi lūko vīna ražošanas procesu. Neparasts ir pagrabs, kur nogatavojas dzērieni. Tā gaiss ir “skābs”, un telpā skan viduslaiku mūzika. Turpat tūristi degustē vīnus, kazas sieru, vītinātas cūkgaļas desas u. tml. Vīna darītavas izstādes zālē ciemiņi var apskatīt un iegādāties produkciju.
Uzņēmuma pārstāvji pastāstīja, lai saglabātu nemainīgu vīna kvalitāti, speciālisti rūpīgi vēro vīnogulāju veselību. Tādēļ netālu no tiem iestādīti jūtīgākie augi – rozes. Tās saslimst pirmās un brīdina par kaitēkļiem.
Darītavā ievērots ekoloģiskas ražošanas princips. Proti, intensīvā vīnogulāju audzēšana noplacina augsni, tāpēc veikti tās atjaunošanas darbi. Arī vīna uzņēmēji apsver iespējas ražot dabai draudzīgu enerģiju.
Audzē mežu, graudus un zivis
Netālu no Castel Pagano komūnas atrodas Andrea Kopolas Postiljones lauksaimniecības uzņēmums. Tas saņēmis Kampānijas reģiona ES operatīvās projektu programmas finansējumu. Uzņēmuma darbības nozares ir meža audzēšana (500 hektāru) un kokapstrāde, graudkopība un agrotūrisms. Graudkopība un mežkopība bijušas Kampānijā panīkušas nozares. Meži izcirsti dzelzceļa būvniecībai.
Saimnieks agrotūristiem izveidojis mākslīgo ezeru. Tajā aug saldūdens zivis. Vēl par iegūtajiem ES līdzekļiem atjaunota Castel Pagano viduslaiku pils. Tā pašlaik arī pieder A. Kopolam Postiljonem. Bijušajā cietoksnī iekārtotas prezentāciju un dzīvojamās telpas. Tuvākajā nākotnē paredzēts atjaunot seno apbūvi ap pili, tajā tiks iekārtotas viesnīciņas.
Veicina amatnieku darbu
Visas uzņēmuma nozares cita citu papildina. Piemēram, dīķa ūdeni izmanto arī mežsaimniecībā un saldūdens garneļu audzēšanai īpašās vannās. Ar izaudzēto koksni kūpina zivis. Ziemās, kad dīķī ieplūst ūdeņi no kalniem, strādā turbīna un ražo elektrību. Gada aukstajā periodā uzņēmums rada ap 40 procentu patērējamās elektroenerģijas. Citā laikā tās ražošanai izmanto koksni.
A. Kopola Postiljone uzsvēra, ka saimnieciskās darbības svarīgs mērķis bijis radīt darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat kā Latvijā, itālieši pārceļas tuvāk lielajām apdzīvotajām vietām. Castell Pagano uzņēmēji, atbalstot vietējos amatniekus, veicina reģionam raksturīgo tradīciju saglabāšanu. Tas rada interesantu vidi tūristiem. ES finansējums izmantots arī vietējās Castel Pagano komūnas (1600 iedzīvotāju) infrastruktūras sakārtošanai, ieskaitot komunālo dienestu. A. Kopolas Postiljones daudznozaru projekts ir labs lauku uzņēmējdarbības piemērs. Turklāt tas sekmē arī vietējās pašvaldības infrastruktūras un sociālās vides sakārtošanu.
***
“Bauskas Dzīve” par iespēju informēt savus lasītājus pateicas LR vēstniecības Itālijā kultūras atašejam Oskaram Klauzem un goda konsulei Randai Gatas, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā informācijas sekretāram Kasparam Kreicam, Ārlietu ministrijas ES Koordinācijas departamenta pārstāvim Andžejam Kaševskim u. c. komandējuma organizētājiem šīgada martā.
***
uzziņai
– Vērtējot projektus, kam piešķirt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, itālieši pievērš uzmanību, vai ražošana būs dabai draudzīga. Daudzviet valstī pamanāmas saules baterijas un vēja ģeneratori.
– Lopkopības ražošanas uzņēmumi, piemēram, mocarellas ražotne “Cirigliana” pie Riardo ciemata Kasertas provincē, uzstāda biogāzes ražošanas iekārtas. Alternatīvās enerģijas ieguvei izmantos liellopu mēslus.
– Itālijas sabiedrībā plaši apspriež bioetanola ražošanu.
