Briesmīgākā pagājušās nedēļas ziņa, ka Inčukalna apkaimē ceļā uz mūzikas skolas nodarbībām pazudusi trīspadsmit gadu veca meitenīte Justīne.
Briesmīgākā pagājušās nedēļas ziņa, ka Inčukalna apkaimē ceļā uz mūzikas skolas nodarbībām pazudusi trīspadsmit gadu veca meitenīte Justīne. Visi meklējumi, tūlītējie un nokavētie, beigušies nesekmīgi, jo nav neviena pavediena, kas vestu uz patiesību. Tas ir tikai viens gadījums no daudzajiem. Un sabiedrība pamazām sarod ar šiem baisajiem notikumiem, it kā tā būtu dzīves vai pat biznesa (cilvēktirdzniecība) neatņemama sastāvdaļa. Sestdien atnāca ziņa, ka pazudusi vēl viena pusaudze Valmieras rajonā…
Cilvēku prāti vairāk aizņemti ar politisko biznesu, kura neatņemama sastāvdaļa ir nauda, daudz naudas, arvien vairāk naudas un varas. Pagājušajā pirmdienā A. Šlesers publiskoja savas partijas priekšteces Jaunās partijas vienošanos ar Ventspils sīkpartiju “Latvijai un Ventspilij”, aiz kuras vai, pareizāk, kurā savas neremdināmās idejas realizējis A. Lembergs. Kā zināms, pirms tam jau bijušas citas “atklāsmes”, kas rādīja, cik pērkami bijuši un, domāju, joprojām ir ne viens vien no varas elites.
Janvāra vidū valdība ir pieņēmusi Ģenerālprokuratūras ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz iespēju atbrīvot no kriminālvajāšanas personas, kuras palīdzējušas atklāt sevišķi smagus noziegumus. Tomēr Saeima nesteidzās ar labojumu apstiprināšanu, jo rindā uz juridisku izvērtējumu stāv t. s. digitalizācijas lieta, kurā apsūdzība jau uzrādīta 13 personām un kurā tieši vai netieši iejaukts arī TP “ierindas biedrs” A. Šķēle. Nupat gan minētie grozījumi palaisti komisijām apspriešanai, jo tieši parakstu vākšanas laikā valdošā koalīcija kļuvusi čadīga visādu aizkavētu likumu tālākstumšanā.
Pašsaglabāšanās vai cita iemesla dēļ runāt sākuši Saeimas bijušie un tagadējie deputāti, un arī citi politiķi šo to atcerējušies. Cik un kā maksāts par Ventspils mēram un uzņēmējiem izdevīgiem likumiem, cik bieži bijis jāatskaitās Lembergam. Minējumu laiks turpinās. Kaut cik oficiālu “stipendiātu sarakstu” gaida žurnālisti un politologi. Viņuprāt, pāris desmitu varētu būt arī no 9. Saeimas deputātiem. Tad nu būs jādomā, vai pērkamajiem ir tiesības lemt ne tikai ikdienas jautājumus Saeimā, bet arī izraudzīt Valsts prezidentu. Pagaidām neviena partija vai kāda cita organizācija nav nosaukusi nevienu kandidātu uz prezidenta amatu, kas nebūtu kādas partijas biedrs.
Saeimas spīkers I. Emsis zaļo zemnieku mīlestību uz Lembergu tagad sauc par izpatikšanu sabiedrībai pirms vēlēšanām, liekot manīt, ka pirmsvēlēšanu solījumi, kuru reklāmai izgrūsts miljoniem latu, ir tikai pupu mizas. Savs sakāmais nu ir arī tautai, kura likumu ierosinātāju rindā Satversmē nosaukta pirmā. Parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu pret valdības un Saeimas patvaļu sauc par tautas pozitīvisma kampaņu. Diemžēl pirmās sešpadsmit dienās savāktie gandrīz 61 tūkstotis parakstu liek šaubīties, vai pret savu valsti vienaldzīgie neizgāzīs vienīgo iespēju līdz nākamajām vēlēšanām paust savu attieksmi pret varas apdullinātajiem. To vēl var izdarīt tikai līdz 2. maijam.
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis intervijā laikraksta “Diena” pielikumā “Kultūras Diena” skaudri raksturo mūsdienu sabiedrības pliekanību: “Patērētāju sabiedrības garlaicīgā dzīvīte, vienādie mērķi un intereses – tas viss ir… nekas.
