Viss mūsu ķermeņa svars balstās uz pēdām. Tāpēc to datorizētu izmeklēšanu – podometriju – vajadzētu veikt katram.
Viss mūsu ķermeņa svars balstās uz pēdām. Tāpēc to datorizētu izmeklēšanu – podometriju – vajadzētu veikt katram.
Īpaši, ja kādam no ģimenes locekļiem jau atklāta pēdu deformācija vai sportojot, strādājot pēdas tiek ļoti noslogotas. Tā uzskata medicīnas klīnikas “Pirmaden” direktors ārsts Andrejs Avots.
Pieši un kauliņi
“No desmit cilvēkiem deviņiem ir kāda problēma ar pēdām. Apmēram 10 procentiem pacientu ir pēdas gareniskās velves, bet 90 procentiem – šķērseniskās velves saplacinājums,” novērojis dakteris.
Pēdas ir balsta un kustību aparāta pamats, tāpēc šķērsvelves vai gareniskās velves saplacinājums ietekmē vispārējo veselības stāvokli. Lielāka slodze ir ceļu locītavām, gūžām, mugurkaulam, tāpēc nereti sāpes jūt tur, nevis pēdās. Docents Andrejs Avots uzskata, ka 60 – 80 procentos artroze un diska trūce ir saistīta ar pēdas atsperes funkcijas samazināšanos.
Saplacinoties šķērsvelvei, gareniskā velve bieži vien atrodas augstāk, nekā tai vajadzētu būt, un netiek pietiekami noslogota. Ja cilvēks uzkāpj uz grīdas ar mitru kāju, ir redzams tikai papēžu un spilventiņu, kas atrodas virs pirkstiem, nospiedums. Pastiprināta slodze rada piešu veidošanās risku uz papēžiem, bet šķērsvelves pārslodze veicina kauliņa izvirzīšanos.
Ugunīgie spilventiņi
Vietās, kur pēda ir pārslogota, āda sacietē, veidojas varžacis. Reizēm ir pat tāda kā dedzināšana spilventiņos, kur starp trešo un ceturto pirkstu ir izvietots viens no galvenajiem pēdas nervu zariem. Nereti pacienti pat meklē palīdzību pie dermatologa, jo šķiet, ka ir iegūta kāda sēnīšu izraisīta infekcija.
Nereti meitenes jau pamatskolā sāk valkāt augstpapēžu apavus, vēlāk vidusskolas gados, kad pēdā jau sācis izvirzīties kauliņš, staigā ar botēm. Tas arī nav labi. Varētu domāt, ka ārsti būtu apmierināti, ja mēs staigātu tenisa čībiņās. Dakteris norāda, ka tā nav. Visieteicamākie ir apavi ar četru piecu centimetru augstiem papēžiem, nevis bezpapēžu kurpes. Arī mājas čībiņu papēdīšiem vajadzētu būt ne zemākiem par divarpus līdz trim centimetriem. “Valkājot atbilstošus apavus ar profilaktisko zolīti un vingrinot, masējot pēdas, regulāri veicot ārstniecisko pedikīru, pēdu problēmas ir iespējams mazināt,” pārliecinājies dakteris A. Avots.
No pirmajiem soļiem
Var palīdzēt ortopēdisko zolīšu (supinatoru) valkāšana. Tās pareizi sadala svaru, kas jānes pēdai, pasargā arku no tālākas deformācijas, sāpes pēdās un mugurā parasti mazinās jau pāris nedēļu laikā. Īpaši labas ir elastīgas zolītes, kas gatavotas no dabiskā kaučuka putām un teļādas, tās ir kā amortizators.
Ar supinatoru palīdzību vislabāk var ārstēt garenisko plakano pēdu jauniem cilvēkiem līdz 18 gadu vecumam. Dakteris Andrejs Avots uzskata, ka ar ortopēdu vajadzētu konsultēties tūlīt pēc mazuļa piedzimšanas, pēc tam –, kad bērns sāk staigāt, tad ap četru gadu vecumu un pirmsskolas un pusaudža vecumā. Sperot pirmos solīšus, nepieciešami pietiekami stingri apavi, bet ar elastīgu zoli un nelielu papēdīti. Par plakanās pēdas veidošanos var spriest tikai pēc četru gadu vecuma.
***
Uzziņai
– Pēda ir ļoti sarežģīts mehānisms, šajā “lego” ir 26 kauliņi, 33 locītavas, 114 saišu, skaidro docents Andrejs Avots.
– Šķērsvelves saplacināšanos veicina augsta pēdas arka, ģenētiski noteikts saišu vājums un pārslodze kopš bērnības, piemēram, intensīvas sporta un dejošanas nodarbības, liekais svars, grūtniecība (palielinās svars, un mainās ķermeņa smaguma centrs).
– Par šķērsvelves pārslodzi liecina: pirkstu izvēršanās vēdekļveidīgi; lielais pirksts virzās uz otrā pirksta pusi un ar laiku tam “uzkāpj”; otrais un trešais pirksts deformējas, veidojas āmurveida pirksti.
