Ir daudz nostāstu par slavenās Rundāles pils celtniecības gaitu un tās nosaukumu.
Ir daudz nostāstu par slavenās Rundāles pils celtniecības gaitu un tās nosaukumu. Atceroties kādreiz no vecākiem dzirdēto, to vēstures pētniekiem stāstījuši dažādi cilvēki.
Ķeizarienes tēls
“Kad sākuši celt Rundāles pili, darbs neveicies, jo, cik pa dienu uzcēluši, tik velns pa nakti nojaucis. Mūri dobji dunējuši. Apkārtnē ieklīdis kāds nabags vārdā Rundāls. Ļaudis viņu sagūstījuši un iemūrējuši pils mūros. No šī laika darbs sekmējies, bet pilij devuši Rundāla vārdu,” tā 1938. gadā stāstījis 72 gadus vecais rundālietis Jānis Kārkliņš.
Uz Rundāles pils celšanu bijuši saziņoti cilvēki no visas Latvijas un arī tuvējās Lietuvas. Vēl pēc vairākiem gadsimtiem pils apkaimē bijušas lielas bedres, kur rakts māls ķieģeļu dedzināšanai. Pils cēlājiem vārīta putra, kas salieta koka silēs, no tām strādnieki ēduši kā lopiņi. Tā 1975. gadā stāstījusi rundāliete Amālija Pūtele, kurai tolaik bijuši 72 gadi.
20. gadsimta sākumā pils vienā spārnā jau bija iekārtota skola un tur manīti spoki. Mežotnieces Annas Jukses māte strādājusi skolā par apkopēju. Viņa slaucījusi klasi otrajā stāvā. Piepeši trīs reizes notinkšķējusi loga rūts, it kā ar akmentiņiem kāds būtu metis. Sajūta bijusi jocīga, bet māte vēl cītīgāk slaucījusi grīdu. Telpa bijusi pilnīgi tukša, bet kāds parāvis tīrītāju aiz svārku stūra un iečukstējis ausī: “Ej projām!” Kad tas atkārtojies vēlreiz, māte nav varējusi ne pirkstiņa pakustināt, ne vārda pateikt. Tad sekojis tāds kā grūdiens un diktā balsī kāds vēlreiz pavēlējis iet projām. Mātei kājas it kā atraisījušās no vietas, un, izejot gaitenī, viņai garām paslīdējis tāds kā balts tēls. Tā bijusi mirusī ķeizariene Katrīna.
Izglābj meitenīti
Anna Jukse stāstījusi arī par laiku, kad Rundāles pilī dzīvojis grāfs Zubovs, kurš bijis slavens ar nežēlību. Viņš licis kučierim iejūgt sešus baltus zirgus un braukt izklaidēties. Uz ceļa putekļos sēdējusi maza meitenīte, un kučieris griezis zirgus sāņus. Taču kungs uzšāvis zirgiem ar pātagu un triecis tos tieši bērnam virsū. Kumeļi saslējušies stāvus un pārlēkuši ar visu karieti pāri grāvim.
Meitenīte bija glābta, kučieris nolēcis no bukas un kopš tās dienas nav redzēts. Zubovs izkritis no karietes, sapinies grožos, un tādu viņu pa zemi vilkuši satrakojušies rumaki. Pilī kungs atgriezies, klibodams un vaidēdams no sāpēm. Otrā rītā kalpotāji atraduši viņu savā istabā pakārušos.
Vēl tagad reizēm tumšās naktīs atveroties pils lielie vārti un, zvaniņiem skanot, pa tiem izbraucot pajūgs ar sešiem baltiem zirgiem, ko pātago pats Zubovs.
Izmantots izdevums “Latviešu tautas vēsturiskās teikas”.
