Ir jāzina, kā sarunāties ar kaķenīti Piku, jo viņas visai skarbais raksturiņš necieš nenopietnu attieksmi. Pūkainei ļoti nepatīk vārdi, kas sākas ar «ne-».
Ir jāzina, kā sarunāties ar kaķenīti Piku, jo viņas visai skarbais raksturiņš necieš nenopietnu attieksmi. Pūkainei ļoti nepatīk vārdi, kas sākas ar “ne-“.
Saimniece ceraukstiete Zenta Biķerniece to ir ielāgojusi un cenšas piemēroties kaķenītes būtībai. Taču nereti gadās dažādas situācijas. Nesen Pika uzgūlusies saimniecei uz krūtīm, jo vēlējusies nedaudz pasnaust. Zenta tā pieklājīgi un laipni sacījusi, ka viņa neredz filmu pa televizoru. Pika apvainojusies par divām lietām. Pirmkārt, kā saimniece tik netaktiski drīkst viņai ko pateikt, otrkārt, kā televizors var būt svarīgāks par viņas dāvāto mīlestību. Pika dusmās sašūpojusi asti un nedaudz uzbrukusi Zentai. Laipns un draudzīgs skats mīlulei ir tikai tad, ja viņai visu atļauj.
Iespējams, mīlules raksturiņā savu ietekmi ir atstājusi smagā bērnība. Viņa dažus mēnešus augusi mājās, kur dzīvojis liels suns, kas savu varenību izrādījis, paplucinot toreiz mazās kaķenītes kakliņu un ķepiņas. Jebkura vardarbība atstāj pēdas uz cietušā turpmāko dzīvi. Varbūt tieši tāpēc Pika vēlas atspēlēties un būt tikpat neprognozējami dusmīga kā viņas ienaidnieks suns.
Tomēr zem bravūrības maskas slēpjas bailīgā Pika. Ja ciemos atnāk kāds vīrietis, kaķene kļūst ļoti tramīga un, drošs paliek nedrošs, palien zem dīvāna, lai tikai kas nenotiek. Iespējams, ja Pika ietu laukā, viņa būtu drošāka, bet no āra viņa baidās, dienu un nakti pavada istabā, tāpēc daudzviet saskata briesmas. Taču fēna rūkoņa Piku nemaz nebaida. Zentas mazdēls Mārcis ir tas, kas pūkaini reizi mēnesī mazgā, pēc tam, lai ātrāk izžūtu kažociņš, ar fēnu izpūš to sausu. Pie šīs procedūras viņa ir pieradusi un nemaz neprotestē.
Kad Pika bija maziņa, tā bija ļoti tieviņa. Tāpēc vajadzēja uzņemt daudz barības. To kustonīte arī cītīgi darīja – ēda pilnīgi visu, ko deva. Desmit gadu laikā Pika ir iemācījusies atšķirt ēdiena kvalitāti. Tagad viņai vajag tikai māju olas un pienu. Lai tikai pamēģina iemānīt veikalā pirktu pārtiku! To Pika atšķir pēc pirmās smaržas. Ēšana kaķenei ir svarīga. Lai arī cik salds Pikai būtu miegs, ja saimniece nomet uz grīdas dakšiņu vai karoti, viņa tūlīt ir klāt, jo domā, ka to baros. Tas pats notiek, ja viņa izdzird, ka olu piesit pie trauka.
Svaiga āra gaisa trūkumu Pikai kompensē iemīļotā nodarbe – skatīšanās pa atvērtu logu, īpaši, ja garām laidelējas putniņi. Tad viņa noguļas garšļaukus, snauž un kustina vienu ķepu, cerēdama nomedīt kādu lidoni. Pika ļoti pārdzīvo, ja saimniece dodas kur prom. Lielās bēdas viņa pārvar, uzlecot uz palodzes un ilgi jo ilgi skatoties, kā saimniece aiziet. Kaķene ir ielāgojusi tos laikus, kad atbrauc autobuss. Tad Pika sēž pie loga un kaķiski smaidīga skatās uz Zentu.
