Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori paziņojuši Krievijai par atvienošanos no BRELL loka februārī

No kreisās: „Elering” valdes priekšsēdētājs Kalle Kilk, AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis un „Litgrid” valdes priekšsēdētājs Rokas Masiulis. Foto avots: www.ast.lv

Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls” (AST), Igaunijas “Elering” un Lietuvas “Litgrid” – nosūtījuši paziņojumu Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmu operatoriem par BRELL līguma nepagarināšanu un atvienošanos februārī, aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atbilstoši otrdien Baltijas pārvades sistēmas operatoru Rīgā parakstītajam paziņojumam, BRELL līgums zaudēs spēku 2025.gada 7.februārī.

Attiecīgi 2025.gada 8.februārī Baltijas operatori atslēgs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistēmas no IPS/UPS tīkla un veiks Baltijas energosistēmas izolēta darba testu. Pēc testa pabeigšanas 2025.gada 9.februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai.

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda, ka Baltijas elektroenerģijas tirgus ir adaptējies un iztiek bez elektroenerģijas importa no Krievijas. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu ar Krieviju un Baltkrieviju, un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Ciešas Baltijas, Polijas un kontinentālās Eiropas operatoru sadarbības un centienu rezultātā sinhronizācijas projekts ir tā noslēdzošajā fāzē, un paziņojums par BRELL līguma nepagarināšanu ir apliecinājums Baltijas valstu gatavībai,” pauž Irklis.

AST norāda, ka jau šobrīd Baltijas valstu energosistēma ir gatava veikt ārkārtas sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu, ja šāda nepieciešamība radīsies. Elektropārvades līnijas starpsavienojums “LitPol Link” starp Lietuvu un Poliju 2021.gadā tika tehniski sagatavots sinhrona savienojuma nodrošināšanai.

Gan Baltijas valstīs, gan Polijā daudzi pārvades tīkla pastiprināšanas projekti ir pabeigti, kā arī ieviestas energosistēmas vadības sistēmas un procedūras. Latvijā ir pabeigti visi 330 kilovoltu (kV) elektrotīkla pastiprinājumi, tostarp divu Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu atjaunošana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pašlaik trīs Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori darbojas pie pēdējiem projektiem, kas ļaus īstenot drošāku un efektīvāku sinhronizāciju un energosistēmas darbību pēc sinhronizācijas īstenošanas. Šie projekti ietver sinhronos kompensatorus Lietuvā un Latvijā, 330 kV elektropārvades līnijas Viru-Tsirguliina rekonstrukciju Igaunijā, lieljaudas baterijas Latvijā un energosistēmas kontroles un vadības sistēmas, kas pilnveidos frekvences kontroles un balansēšanas procesu pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu.

Vēl pašlaik Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas darbojas IPS/UPS sistēmā, kur sistēmas frekvenci kontrolē Krievija. Sinhrona darbība ar kontinentālās Eiropas energosistēmu nodrošinās Baltijas valstu energosistēmām neatkarīgu un drošu sistēmas frekvences kontroli un paaugstinātu energoapgādes drošību, norāda AST.

Kompānijā arī atzīmē, ka sinhronizācija nodrošinās labāku Eiropas Savienības pārvades sistēmu savstarpējo savienojamību un tirgus integrāciju, ļaujot Baltijas elektroenerģijas sistēmām darboties pēc vienotiem un pārskatāmiem Eiropas noteikumiem, no kā iegūs patērētāji. Tas arī veicinās atjaunojamās enerģijas attīstību Baltijas valstīs un Polijā, jo jaunās un pārbūvētās elektrolīnijas, apakšstacijas un sinhronie kompensatori palielinās pārvades tīklu spēju nodrošināt lielāku atjaunojamo avotu īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sinhronizācijas projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu, Eiropas Infrastruktūras Savienošanas Instrumenta (CEF) finansējumam visās Baltijas valstīs sasniedzot 1,2 miljardus eiro, kas nodrošina līdz 75% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Latvijā sinhronizācijas projektu īstenošanai piesaistīts arī Atveseļošanas un Noturības Mehānisma struktūrfondu “RePowerEU” finansējums, kopējam Eiropas Savienības līdzfinansējumam pārsniedzot 300 miljonus eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdag Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.

Avots: https://www.ast.lv/lv/projects/sinhronizacija-ar-eiropu

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (5)

  1. Viņi tur var stāstīt ko grib,bet viens ir skaidrs,elektrības cena kļūs augstāka un nekontrolejamāka!

    4
    2
  2. Visi tie neapmierinātie komentētāji nesaprot, ka elektroenerģija ir resurss, kas ļauj krievijai šantažēt Baltijas valstis. It īpaši kara apstākļos ir svarīgi neļaut agresoram sevi šantažēt. BRELL darīja Baltiju ievainojamu kara apstākļos. Tagad šis vājais punkts Baltijas drošības jomā ir novērsts.

    4
    4
  3. Tikpat svarīgi ir atvienoties no papīra elektrības neražotājiem- tirgotājiem un no cenu sacerētājiem nordpool. Interesanti, kā mēs spējām dzīvot nesadalīta Latvenergo laikos, bez elektrības spekulantiem, bez nordpool , ar fiksētu elektrības, pārvades cenu? Pat OIK tagad liekas medusmaize, kaut tajos laikos kopējā 1 kWh cena bija tikai apmēram 15 santīmi.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.