Gandrīz visās 16 izrādēs, ko rajona amatierkopas rādīja skatē 5. un 6. maijā, pilsētas Tautas namā bija necerēti daudz skatītāju.
Gandrīz visās 16 izrādēs, ko rajona amatierkopas rādīja skatē 5. un 6. maijā, pilsētas Tautas namā bija necerēti daudz skatītāju. Īslīces pagasta kultūras namā “Līdums”, kas bija skates norises otra vieta, 5. maija vakarā zālē pat nebija brīvu krēslu.
Lielāka atbildība režisoriem
Tendence liecina par sociālā pasūtījuma palielināšanos, kas pirms pāris gadiem vēl nebija jūtams. Izteiktāks kļūst arī lokālpatriotisms. Uz rundāliešu, īslīciešu, viesturiešu pirmizrādēm speciāli ieradās amatieraktieru ģimenes, draugi, radi un citi atbalstītāji. Režisoriem tā ir liela atbildība, jo viņi veido pašreizējo skatītāju un nākamās paaudzes gaumi un izpratni par teātra mākslu. Diskusijās ar kopu vadītājiem to vairākkārt uzsvēra žūrijas pārstāve režisore Velga Līce. Izrāžu vērtēšanā piedalījās arī viņas kolēģi Ģirts Sils un Zigrīda Ezeriņa – Bauskas Tautas teātra kādreizējā režisore.
Situāciju mūsu rajona amatierteātros speciālisti ļoti labi pārzina, jo ir piedalījušies arī iepriekšējo skašu žūrijās, kas šoreiz ļāva salīdzināt sniegumu, radošās potences, kā arī prognozēt izaugsmes iespējas. Žūrijas sarunās ar režisoriem tika analizētas veiksmes un kļūdas, meklēti risinājumi. Tie ir amatierkopu skašu galvenie uzdevumi. Radošās jomas nevar pielīdzināt sportam, kur noteikt uzvarētāju ir vienkārši. Tālab rajona amatierteātru skatē vietas nepiešķir, bet nominē režisoru veiksmīgākos darbus.
Viesturu elegantās čaukstenes
Divās dienās noskatījos septiņas izrādes, bet jau iepriekš biju redzējusi Bauskas Tautas teātra jauno viencēlienu “Divkauja”. Formulēt kopējo iespaidu būtu pārāk sarežģīti, jo izrāžu kvalitāte bija ļoti atšķirīga, gluži tāpat kā repertuāra izvēle, stilistiskie meklējumi un režisoru izvirzītie mērķi. Patīkams, negaidīts atklājums izrādījās Viesturu pagasta amatierkopa, ko vada Bērsteles pamatskolas pedagoģe Anita Šapkova.
Septiņas dāmas tik eleganti nospēlēja A. Brigaderes viencēlienu “Čaukstenes”, ka režisors Ģirts Sils iesaucās: “Jūs esat malači, jums ir izdevies paveikt labas lietas, bet skatuves noformējumā esat īsti meistari!” Katras lomas atveidotāja “izgaršoja” lugas tekstu, identificējās ar personāžu, nezaudējot stilistiski vienotu ansambļa saspēli un izrādes ritmu. Burvīgos “miera laika” tērpus, kas akcentēja katras dāmas individualitāti, darinājušas pagasta šūšanas pulciņa dalībnieces, bet modeļus un krāsas aktrises izvēlējušās pašas. Pašpārliecinātās un valdonīgās salona saimnieces lomu spēlēja Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Udalova, viņas kalponi – Bērsteles pamatskolas direktore Gunta Šurna. Vietējā friziere Aija Cipruse bija gluži neatvairāma Fogeļa kundzes tēlā. Amatierkopa pagastā ir nodibināta samērā nesen, bet tai ir acīmredzamas izaugsmes iespējas, secināja žūrija.
Dramaturģes debija Bauskā
Pirmo reizi vēroju Rundāles pagasta pieaugušo amatierkopas sniegumu un iepazinos ar lugas “Vakariņas” autori Lailu Balgu. Viņa kopā ar kolēģiem bija speciāli atbraukusi no Rīgas, lai noskatītos sava pērn uzrakstītā dramaturģijas darba iestudējumu. Laila Balga ir juriste, 17 gadu strādājusi kriminālizmeklēšanā, bet tagad vada Sieviešu tiesību institūtu.
“Dramaturģijā Laila ir debitante. Pērn viņa uzrakstīja un nacionālajā konkursā iesniedza lugu “Vakariņas”, kas ieguva pirmo vietu. Mums visiem tas bija priecīgs pārsteigums. Uzzinājuši, ka pirmoreiz debijas darbs ir iestudēts Rundāles pagasta amatierteātrī, nolēmām apmeklēt skati. Man šķiet, ka izrāde ir veiksmīga, jo skatītājas var identificēt sevi ar kādu no lugas varonēm,” spriež Sieviešu tiesību institūta sekretāre Elēna Silāja.
Savukārt autore jūtas mazliet samulsusi, jo rakstīšana, kas ir viņas vaļasprieks, piepeši ir guvusi sabiedrisku rezonansi. Laila atzīst: “Galvenās varones prototips, šķiet, esmu pati, jo vadījos pēc savām izjūtām un attieksmes pret pasauli. Katrā personāžā atspoguļojas novērojumi, ko esmu fiksējusi, tiekoties ar sievietēm dažādās vietās un situācijās. Rundāliešu izrāde mani aizkustināja, taču dramaturģes ampluā pagaidām jūtos neparasti.”
Iedvesmojas no kaimiņienēm
Lailas Balgas lugu ir iestudējusi režisore Dināra Klepere, galveno varoni – emancipētu mūsdienu sievieti – spēlē Pilsrundāles vidusskolas skolotāja Silvija Pavlova. Spilgtas raksturlomas atveidoja rundālietes Roze Bruģe un Inta Kamola, kas tēla radīšanā iedvesmojusies no savu kaimiņieņu runasveida un manierēm.
Pirmizrāde Rundālē notika jau 17. martā. Interese par izrādi bijusi liela, saņemtas gan pozitīvas, gan negatīvas atsauksmes, kas galvenokārt attiecas uz darba saturu. Pārdomās dalās ansambļa dalībniece, pagasta zobārste Liesma Stankeviča: “Luga, manuprāt, ir pārāk piezemēta, it kā būtu fiksēti stopkadri no ikdienas dzīves. Man gribētos gaišāku noskaņu, “tīru” mākslu, nevis sadzīves atspulgu. Izrādē ir runa par vairākām pusmūža sievietēm, kuras ir vīlušās mīlestībā, bet bailes no vientulības cenšas maskēt pārmērīgā darbīgumā, apšaubāmās izklaidēs un ciniskā attieksmē pret vīriešiem. Tas ir diezgan depresīvi.”
Forma un vizualitāte
Spilgts un atšķirīgs režisores rokraksts ir Rundāles pagasta bērnu teātra studijas “Savējie” vadītājai Lilitai Lauskiniecei. Tas var izraisīt pretrunīgus spriedumus, taču nav iespējams noliegt, ka “Savējie” ir Bauskas rajona vienīgā amatiertrupa, kas nebaidās no drosmīgiem eksperimentiem, paplašinot tradicionālo izteiksmes līdzekļu spektru.
Lilitas Lauskinieces režijā studijas jaunākā, vidējā un vecākā grupa šogad iestudējusi trīs jaunas izrādes. Divas ir krāšņi, muzikāli kustību šovi. Savukārt traģisma piesātinātā izrāde “Rotaļlietas” veidota kā musulmaņu meiteņu pašnāvnieču dienasgrāmata, izmantojot 2005. gada Maskavas ķīlnieku krīzes hroniku materiālus.
Manuprāt, tas bija emocionāli spēcīgs, viengabalains iestudējums, kurā attaisnojās netradicionālu formas un vizuālās izteiksmes līdzekļu meklējumi. Visi jaunie darbi ir tapuši ar Rundāles pagasta padomes, Valsts kultūrkapitālfonda, vairāku pagasta uzņēmēju atbalstu. Turklāt procesā iesaistīti profesionāli horeogrāfi, kostīmu mākslinieki, scenogrāfijas konsultanti, tērpus šuvusi vietējā meistare Tamāra Kavaļauska.
“Katras izrādes programmiņā skaidri redzams, kā trupa piešķirtos līdzekļus izlietojusi, jo nosaukti visu iesaistīto konsultantu un citu palīgu uzvārdi. Lilitas Lauskinieces teicamā sadarbošanās prasme varētu būt paraugs arī citu amatiertrupu režisoriem, jo palīdzību un naudu, ja vien cītīgi meklē, var atrast,” uzsver žūrijas pārstāve Zigrīda Ezeriņa.
***
Uzziņai
Amatierteātru skates žūrijas piešķirtās nominācijas
– Bauskas 1. vidusskolas jauniešu teātrim “Fantāzija” (režisore Sandra Rumba) par precīzu skatuvisko koptēlu izrādē “Melnās krēpes”.
– Viesturu pagasta amatierteātrim (režisore Anita Šapkova) par laikmetam atbilstīgu skatuvisko ietērpu un aizrautīgu saspēli A. Brigaderes lugas iestudējumā “Čaukstenes”.
– Īslīces pagasta kultūras nama “Līdums” amatierteātrim (režisore Vaira Dundure) par drosmīgu materiāla izvēli un autora domas atklāsmes meklējumiem P. Ētera, H. Paukša, A. Zeibota lugu iestudējumā “Bizness 3 in 1”.
– Rundāles pagasta teātra studijas “Savējie” vidējai grupai par krāšņu vizuālo noformējumu izrādei “Mans koraļļu rifs”.
– Rundāles pagasta teātra studijas “Savējie” jauniešu grupai par spilgtas formas meklējumiem izrādē “Rotaļlietas”.
– Rundāles amatierteātra dalībniecei Rozei Bruģei, Viesturu amatierteātra dalībniecei Aijai Ciprusei, Vecsaules amatierteātra dalībniecei Agrai Ķēniņai un Vecumnieku amatierteātra dalībniecei Janai Avotai piešķirtas nominācijas par veiksmīgām raksturlomām.
