Viens no rajona mazākajiem pagastiem – Stelpe – daudziem šķitīs pazīstams ar Stelpes paniņām, sviestu vai minerālūdeni. Taču ne jau šie fakti ir par pamatu Stelpes vārda izcelsmei.
Viens no rajona mazākajiem pagastiem – Stelpe – daudziem šķitīs pazīstams ar Stelpes paniņām, sviestu vai minerālūdeni. Taču ne jau šie fakti ir par pamatu Stelpes vārda izcelsmei.
Vissenākās liecības, kas atrodamas pagasta bibliotēkā, vēsta, ka 18. gadsimtā tagadējās Stelpes pamatskolas teritorijā atradusies hercoga fon Šrēdersa muiža – Stelfenkofa. Tai blakus bijis arī otrs hercoga īpašums – Ezermuiža. Kad augstmanis nomiris, īpašumi pārgājuši atraitnes Sofijas Amālijas fon Kortas rokās, kura tos apvienojusi, tā īpašums ieguvis vienotu nosaukumu – Stelpes Ezeres muiža. Arhīva materi āli liecina, ka muižā tolaik dzīvojuši 446 vīrieši un 525 sievietes. Ēkā atradies arī vietējais Ķīšu krogs. Stelpes Ezeres muižai piederējušas 336 desetīnas zemes (toreiz zeme mērīta desetīnās, 1ha aptuveni 0,9 desetīnas). Stelpes vārds pirmo reizi dokumentos minēts 1787. gadā.
Cara laikos Stelpes pagasts dalīts divos muižu novados – Stelpes un Nīzeres. (Nīzeres vārds skan ļoti tuvu Nīcas un Nīcgales vārdiem. Līdzība ir ne tikai skaņās, bet arī vārdu būtībā, jo visas trīs minētās vietas atrodas zemienēs un to nosaukums saistāms ar igauņu vārdu “niiske” – ‘slapjš, mitrs’.) Abas muižas tolaik piederējušas valstij un tālab tika sauktas par “kroņa muižām”. Pašlaik vienīgā vēstures liecība par Stelpes Ezeres muižu ir koku aleja, kas ved uz Stelpes pamatskolu. Savulaik bija saglabājusies arī muižas klēts, kas kolhoza laikos pārtapusi par pagasta kultūras namu.
Mūsdienu pagasta robežas daudz neatšķiras no Stelpes pagasta teritorijas, kāda tā bija ap 1930. gadu. 1924. gadā tika nodibināta Stelpes un apkārtnes piensaimnieku biedrība, kas uzcēla Stelpes pienotavu, tādējādi vēl vairāk tika nogruntētas stelpiešu piensaimnieku tradīcijas. Trīsdesmitajos gados Stelpes pagastā darbojušās piecas dzirnavas.
Kādreiz pagastā bijusi Nīzeres sešu klašu un Beķeru četru klašu pamatskola. 1938. gadā Stelpē atklāta moderna pamatskolas ēka (ar elektrību, kanalizāciju un centrālo apkuri), kas funkcijas pilda arī pašlaik.
