Plašu rezonansi lasītājos raisījusi publikācija «Pastaiga Mēmeles krastos» («Bauskas Dzīve», 23. aprīlis, 8. lpp.).
Plašu rezonansi lasītājos raisījusi publikācija “Pastaiga Mēmeles krastos” (“Bauskas Dzīve”, 23. aprīlis, 8. lpp.). Vairāki komentāri ievietoti interneta mājaslapā. Daži no tiem apstiprina publikācijā apgalvoto.
“Pa.. visu garo Mēmeles ielu nav neviena konteinera, iztukšotās saldējuma turzas un dažādas pudeles lido upē. Mičuļa kungs skaidro, ka konteinerus pasūta sētnieks, bet sētnieka šai ielai nav,” apstiprina “eskimo”.
Cita lasītāja, kas sevi nodēvējusi par “koments”, raksta: “Latviju esmu izbraukājusi krustām šķērsām. Ar atbildību varu teikt, ka Bauska ir viena no nekoptākajām pilsētām. Tas godu nedara. Nevajag vainu meklēt mākoņos, bet doties uz pilsētas Domi un tur lietas skaidrot.”
Savukārt “aka” stāsta: “Kādu dienu, pastaigājoties pa vecpilsētu un Mēmeles ielu, pafotografēju apkārtni un ievietoju bildes internetā. Mana paziņa no Valmieras šausminājās par to, kā mēs dzīvojam, un rakstīja, ka Valmiera gan tāda neizskatās.”
“Ja nedaudz novirzās no Mēmeles krasta Jauncodē, var redzēt vēl vienu “šedevru” – bijušo klubu –, kas nu ir arī jāpieskaita drazām. Bet ēkai taču ir īpašnieki! Interesanti zināt, ko par klubu un tā nākotni domā saimnieki,” tā “Rrr”.
Bez vainas vainīgās dāmas
Redakcija saņēmusi arī vēstules. Tajās pausts atbalsts Jauncodes dāmu klubam, kurš, autoruprāt, publikācijā nepamatoti apvainots.
Codes veselības interešu grupas pensionāru vārdā raksta Dz. Zeltiņa: “Izlasot V. Auzāna rakstu “Pastaiga Mēmeles krastos” un redzot publicētos fotoattēlus, rodas neviltotas pārdomas par to, kas un kādi mēs esam. Taču šī ir tikai medaļas viena puse. Otra ir daudz skarbāka un neskaidrāka.
Lai arī cik pesimistiska bijusi “paziņa” (tā sauksim šo kundzi), tomēr jāatzīst, ka “paziņas teiktajā” ir arī zelta vērti vārdi: “Ja cilvēkus uzrunās un organizēs, tad viņi noteikti atsauksies.” Piekrītam. Arī mēs, vecās Codes veselības grupas pensionāri, atsaucāmies uz aicinājumu sakopt pagasta centra apkārtni. Mēs nekritām ne pesimismā, ne depresijā, ka mūsu grupai pievienojās tikai pāris talcinieku. Uzskatām – mēs neesam tiesīgi lemt citu vietā, kāpēc kāds varēja vai nevarēja ierasties uz talku. Bet “paziņa” tā neuzskata: “Tā vietā, lai sēdētu pie kafijas galda.., būtu atnākušas līdz Mēmeles krastiem. Dzeju lasot un dziesmas dziedot, būtu savākušas plastmasas pudeles, vecās riepas, bundžas un citus krāmus!” Interesanti, ko viņa teiktu, ja kāds iesauktos: “Mīļā “paziņa”, kad bija pienācis jūsu pēdējais piliens pacietības mērā, jums vajadzēja doties pie “mīļajām dāmām” un aicināt viņas sakopt Mēmeles krastus, nevis depresijas pārņemtai gaidīt divas nedēļas, lai izvestu Auzāna kungu pastaigāties. Iespējams, ka šo divu nedēļu laikā varējāt apzināt arī citus potenciālos kafijas dzērējus Bauskas apkārtnē, tad Jauncodes dāmu klubiņa dalībniecēm vienīgajām nebūtu jājūtas vainīgām par Mēmeles piemēslotajiem krastiem.
Codes pagasts var lepoties ar tādām pensionārēm kā Jauncodes dāmu klubiņa dalībnieces, kuras ir aktīvas un enerģiskas.”
Akmens citā dārziņā
Savukārt 17 “mīļās dāmas” Jauncodē vēstulē pauž: “Sveicināta, korespondenta Viļņa Auzāna senā paziņa!
Nenoliedzami, Jums ir taisnība – Mēmeles iela, krastmala, Plostu kapu apkārtne, māju apkārtne, kurā dzīvojat, nav sakopta. Nav sakopta visa mūsu Latvija. Mēs smokam netīrumos un drazās. Bet ne par to šoreiz mēs – “mīļās dāmas” – esam sāpinātas. Sāp tas, ka Jūs, cienītā, varat mest akmeni dārziņā, kur to nevajadzētu darīt. Vai Jūs maz zināt, kas darbojas Jauncodes dāmu klubiņā? Tajā ir 17 dāmas vidēji 69 gadus “jaunas” ar darba un gadu savilktiem roku pirkstiem un sāpošām kājām. Ja Jūs, cienītā, uzskatāt, ka šīm “dāmām” jāiet sakopt Bausku, nevis vienreiz mēnesī jāsanāk kopā un kaut uz stundu jāaizmirst savas sāpes un nedienas, tad patiesi jājautā: “Kāpēc jūs neorganizējāt talku un nepaaicinājāt mūs?” Tās, kuras vēl kaut ko spēj izdarīt, būtu piedalījušās, varbūt pat dziesmas uzdziedājušas.
Vēlam Jums savu kūsājošo enerģiju vērst citā virzienā un lai Jums, kad būsit mūsu vecumā, nenāktos piedzīvot tik sāpīgu pliķi.”
Gaidām pozitīvas ziņas
Kā redzams, publikācija rosinājusi domu apmaiņu ne tik daudz par netīrību un nekārtību mūsu vidē, cik par “senās paziņas” izteikumiem. Tas laikam gan nebija šī raksta īs tais mērķis. Par aizskārumu kundzēm no Jauncodes klubiņa patiesi atvainojos. Tomēr galvenais bija rosināt sabiedrību, arī pašvaldību atbildīgās amatpersonas, uzņēmējus darboties.
3. maijā vēlreiz, šoreiz bez savas paziņas, izgāju aprīļa maršrutu. Mēmeles kreisajā kras tā, trošu tiltiņa konteinera apkārtnē, mēsli savākti. Šķiet, Mēmeles labajā krastā arī drazu vairs nav tik daudz. Varbūt arī pavasara zaļums tās piesedzis. Sakopta arī autoservisa Mēmeles ielā 5/7 apkārtne. Taču pie netālajām garāžām riepas, stiklus un citus lūžņus neviens nav savācis. Grāvītis, kas iezīmē Bauskas pilsētas un Codes pagasta robežu, šķiet, kļuvis nedaudz tīrāks, tomēr tajā vēl atrodamas riepas, plastmasas pudeles. Draudzības ielas kultūras nama liktenis šķiet skaidrs, netīrumos tam būs sagrūt. Varu tikai līdzi just Draudzības ielas 11. mājā dzīvojošajiem. Lai brauktu ar savu auto pa pagalmu, jābūt krietni neprātīgam. Arī pati Mēmeles iela tagad daudz vairāk izrakņāta nekā aprīļa beigās. Varbūt var naivi cerēt, ka sācies brauktuves remonts.
Ļoti negribētu, ka pēc šī raksta redakcijā atkal pienāktu vēstules ar gaudām par nesakopto apkārtni. Ar patiesu prieku gaidīšu ziņas, arī fotogrāfijas, kurās būs pastāstīts un redzams, ko kāds reāli padarījis, sakopis, izlīdzinājis. Pozitīvai informācijai laikrakstā noteikti vieta atradīsies.
