Šīgada aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli patēriņa cenas palielinājušas par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Preču cenas kāpušas par 7,5%, bet pakalpojumu – par 12,7%.
Šīgada aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli patēriņa cenas palielinājušas par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Preču cenas kāpušas par 7,5%, bet pakalpojumu – par 12,7%.
Dārgāki arī augļi un dārzeņi
Vidējās patēriņa cenas aprīlī salīdzinājumā ar martu augušas par 0,9%. Gan preču, gan pakalpojumu cenas kāpušas par 0,9%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī bijusi dārzeņu, degvielas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī ūdenspiegādes un citu ar mājokli saistītu pakalpojumu cenu kāpumam.
Pagājušajā mēnesī dārzeņu cenas augušas vidēji par 12,3%, bet augļu – par 3,6%. Maizes un graudaugu izstrādājumu cenas palielinājušās par 1,3%, zivju un to izstrādājumu – par 1,2%, bet piena un tā produktu – par 0,8%. Dārgākas kļuvušas arī olas – par 1,8%, augu eļļa un tauki – par 0,9%. Alkoholisko dzērienu cenas paaugstinājušās par 0,5%.
Aprīlī turpināja pieaugt degvielas cenas – par 3,7%. Palielinājās maksa par automašīnu remontu un uzturēšanu – par 2,6% un autovadītāju kursiem – par 2,2%.
Vairāk jāmaksā par pakalpojumiem
Ūdenspiegāde sadārdzinājusies par 1,2%, kanalizācijas pakalpojumi – par 1,4%. Lielāka kļuvusi maksa par dzīvojamo māju uzturēšanu un apsaimniekošanu.
Pieaugušas arī mājsaimniecības pakalpojumu cenas – par 1,5%, atpūtas un sporta pakalpojumu – par 0,9% un kultūras pakalpojumu cenas – par 0,7%. Sākoties jaunajai sezonai, pieauga tūrisma pakalpojumu cenas – par 4,5%.
Turpināja sadārdzināties personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi, īpaši frizieru pakalpojumi. Aprīlī dārgāka kļuva apdrošināšana – par 3%. Cenas ēdināšanas iestādēs aprīlī augušas par 2,3%, īpaši kafejnīcās un restorānos.
Lētāki telefoni un sarunas
Pazeminājušās telekomunikāciju pakalpojumu cenas – par 2,9%, galvenokārt zvaniem ar priekšapmaksas kartēm. Lētāki kļuvuši arī telefona aparāti – par 2,3% un datu apstrādes iekārtas – par 0,6%. Akciju un cenu atlaižu ietekmē kļuva lētākas galvenās sadzīves ierīces – par 1,4%, kā arī televīzijas tehnika, audiotehnika, videotehnika un fototehnika – par 2,9%.
“SEB Latvijas Unibankas” galvenais ekonomists Andris Vilks aģentūrai “LETA” norādījis, ka patēriņa cenu pieaugums bijis straujāks, nekā prognozēts, un liks ievērojami koriģēt inflācijas prognozi. “Degvielas un atsevišķu komunālo izdevumu pieaugums bija prognozējams, taču apģērba, apavu, ēdināšanas pakalpojumu straujais kāpums bija visai negaidīts un ir saistīts ar patēriņa bumu. Arī pārtikas cenu kāpums jau ilgstoši neatslābst.
Patlaban var vērot, ka inflācijas spiedienam ir pakļautas gandrīz visas preču un pakalpojumu grupas, kas, summējoties ar inflācijas gaidām un prognozējamiem regulēto cenu tarifu kāpumiem, rada labvēlīgu fonu arī turpmākam inflācijas pieaugumam. Tas liek krietni paaugstināt inflācijas prognozi šim un nākamajam gadam,” spriež eksperts. Viņš prognozē, ka šogad vidējā inflācija būs 7,6 – 8%. Lai arī valdības apstiprinātais inflācijas samazināšanas plāns daļēji jau sāks īstenoties tuvākajos mēnešos, A. Vilks domā, ka tas vairāk tomēr būtu jāuzskata par ilgtermiņa ekonomikas sabalansēšanas plānu, nevis par tūlītēju panākumu atslēgu inflācijas samazināšanā. Patlaban pārāk daudz ir atkarīgs no ārējiem faktoriem, piemēram, energoresursu, degvielas cenām, kā arī konkurences paaugstināšanas un pārāk sakāpināto inflācijas gaidu slāpēšanas, skaidroj A. Vilks.
