Mākslas akadēmijas Latgales filiāles (tā atrodas Rēzeknē) studentu plenērs 14. maijā beidzās Bruknas muižā. Brīvā dabā tika eksponētas 12 autoru gleznas, krāsu studijas un grafikas.
Mākslas akadēmijas Latgales filiāles (tā atrodas Rēzeknē) studentu plenērs 14. maijā beidzās Bruknas muižā. Brīvā dabā tika eksponētas 12 autoru gleznas, krāsu studijas un grafikas.
Jauna prakses vieta
Kulminācija bija keramikas cepļa atvēršana, piedaloties plenēra dalībniekiem un ciemiņiem. Traukus iepriekšējā nedēļā Bruknā virpoja populārais Latgales meistars Evalds Vasiļevskis, Mākslas akadēmijas Latgales filiāles docente Māra Kalniņa un tēlniecības specialitātes studenti.
Evalds Vasiļevskis un viņa kompanjoni no Latvijas Kultūras fonda keramiķu grupas “Pūdnīku skūla” radoši strādāt uz Bruknu brauc katru vasaru, bet Māra Kalniņa un vairākums viņas studentu šajā vietā uzturas otro reizi. “Par Bruknu dzirdēju jūsmīgas atsauksmes no savām kolēģēm un audzēkņiem, kuri šeit jau bija strādājuši. Mācību gads augstskolā vēl nav beidzies, jo pēc eksāmenu un ieskaišu nokārtošanas mākslas studentiem seko obligātā radošā prakse. Lai gan mums ir vairākas plenēra vietas Latgalē, nolēmām doties uz Bruknu. Šeit ir patīkama vide, visapkārt sirsnīgi cilvēki. Daži studenti, kā, piemēram, keramiķe Ināra Grāvele, ik rītu ceļas pulksten sešos, bet pie miera dodas ap pusnakti. Pagājušajā nedēļā vēsā un lietainā laika dēļ ārā nevarējām strādāt tik bieži, kā bija cerēts, taču vasaras prakses programmu visi studenti īstenojuši,” plenēra norisi komentē Māra Kalniņa.
Zūd laika izjūta
Latgales filiālē glezniecību studē jēkabpiliete Sanda Mālniece. Viņa savulaik ir absolvējusi lietišķās mākslas vidusskolas tekstilnodaļu un 16 gadus Jēkabpilī vadījusi daiļamatu studiju. Māra atklāj: “Man vienmēr ir gribējies profesionāli apgūt glezniecību. Beidzot sapni varu īstenot, jo bērns ir izaudzis, tādēļ rūpes par ģimeni vairs nav noteicošās. Es mācos, lai sevi pilnveidotu, nevis tiektos pēc mākslinieces karjeras. Plenērs bija brīnišķīgs. Bruknā valda dziļš miers un nosvērtība, tādēļ brīžiem rodas iespaids, ka laiks it kā pazūd. Radoši cilvēki šeit var ļoti labi koncentrēties.”
Plenēra darbu eksponēšanai muižas pagalmā kalpoja speciāls tīkls, ko izmanto dārzkopībā. To nostiepj starp kokiem, gleznu un zīmējumu stūrus iestiprinot tīkla caurumos. Rēzeknes jaunieši galvenokārt ir gleznojuši ainavas un dekoratīvas kompozīcijas. Savs stils ir izveidojies Ilzei Ontužānei. Pirms studijām viņai jau bija pedagoģiskā pieredze. Arī tagad jauniete veiksmīgi apvieno darbu ar mācībām. Docentes audzēkņu vidū ir arī Vītolu fonda stipendiātes Agnese Velikāne un Ināra Grāvele.
Māksla var dziedināt
Keramiķis Evalds Vasiļevskis šoreiz Bruknā bija ieradies viens. “Mani kolēģi no grupas “Pūdnīku skūla” 4. un 5. maijā Jelgavas pils parkā uzbūvēja cepli un demonstrēja trauku apdedzināšanu. Tagad visi gatavojas Brīvdabas muzeja gadatirgum, bet 27. maijā uz cepļa atvēršanu manās mājās Kaunatas pagasta “Akminīšos” jau ir pieteikušies ap 300 ciemiņu. Esam uzaicināti kurināt cepli arī Lielvārdes svētkos. Augustā, kā ik vasaru, pulcēsimies plenērā Bruknā, bet septembrī – Raunā. Mēs visu laiku cenšamies apliecināt, ka esam nopietni mākslinieki,” teic Evalds.
Bruknā meistars sniedza interviju žurnāla “Vides Vēstis” galvenajai redaktorei Anitrai Toomai, kura jau ir rakstījusi par “Pūdnīku skūlas” aktivitātēm Jelgavā. Žurnāla eksemplāru ar fotoreportāžu Anitra uzdāvināja visiem plenēra dalībniekiem.
Plenēra rīkošanai Bauskas rajona Padome piešķīra 300 latu, atbalstot Bruknas Kalna svētību kopienas iesniegto projektu “Māksla palīdz dziedināt”. Dokumenta autore ir kopienas brīvprātīgā palīdze un Zālītes internātpamatskolas pedagoģe Terēze Lasmane. “Naudu izmantojām māla, šamota un gleznu pamatņu iegādei. Lai Bruknas muižā varētu rīkot plenērus, projektu konkursos iesaistāmies ik gadu. Kalna svētību kopienā, kas specializējas palīdzības sniegšanā atkarībās nokļuvušiem cilvēkiem, mākslas nodarbības ir viens no rehabilitācijas veidiem līdztekus lūgšanām un fiziskam darbam,” skaidro Terēze Lasmane.
