Baušķenieku Mucenieku ģimenē friziera arods ir dzimtas profesija jau ceturtajā paaudzē. Zelmai, Mārītei un Jolantai tagad piepulcējies Ivo.
Baušķenieku Mucenieku ģimenē friziera arods ir dzimtas profesija jau ceturtajā paaudzē. Zelmai, Mārītei un Jolantai tagad piepulcējies Ivo.
Smaržu mākonis
“Maza būdama, kopā ar mammu gāju pie vecāsmammas uz darbu. Tās mājas, kur atradās frizētava Plūdoņa un Kalna ielas stūrī, vairs nav. Tur bija vīriešu un sieviešu meistari, gaisā virmoja odekolona “Šiprs”, “Trīskārtīgais”, smaržu “Sarkanā Maskava”, “Rīgas ceriņi” aromāti – varens mākonis,” atceras Jolanta Muceniece.
Vecmamma Zelma Paršonoka Bauskas frizētavā strādājusi par kasieri un apkopēju, līdz pierunāta mācīties par frizieri. Zelma bija kungu meistare, grieza matus, skuva rugājus ar bārdas nazi.
Mārīte tolaik bija beigusi pavāru skolu un strādājusi veikalā Jelgavā. Viņa mēdza savām darbabiedrēm veidot dažādas sasukas, un tās bieži vien izdevušās skaistākas nekā pie īsta friziera. Tāpēc draudzenes pierunājušas Mārīti, lai mācās šo arodu.
Divkārt par vecu
“Kad interesējos par friziera amata apgūšanu Jelgavā, man pateica, ka savos 19 gados esmu tam par vecu. Biju dzirdējusi, ka Bauskā ir rūpkombināts (vēlākie sadzīves pakalpojumi), kur māca frizierus.
1962. gadā biju iepazinusies ar baušķenieku Herbertu. Draugu iesauca dienestā, un viņa mamma piedāvāja – ja es viņu sagaidīšu no armijas, paliksim kopā un nāksim dzīvot uz Bausku, varēšu kļūt par mācekli. 1967. gadā mēs ar Herbertu apprecējāmies, piedzima Jolanta. Kad varēju atsākt strādāt, kļuvu par Mildas Lavenieces mācekli. Viņa pieņēma mani ar bažām – nu tak tiešām par vecu, lai sāktu mācīties par frizieri. Griezumu tad nebija daudz, toties jāveido karstās un aukstās ondulācijas, jāliek elektriskie ilgviļņi, pēc tam nāca modē ķīmiskie. Frizūras bija sarežģītas, visādas copes bija jāveido, šinjoni jāpievieno. Bauskas frizētavā vienā maiņā tolaik strādāja 15 meistares. No tām, ar ko sāku mācīties, pašlaik Bauskā vēl strādā Vanda Timpare,” stāsta Mārīte Muceniece.
Bārdas skūt
Mārītes meita Jolanta pabeidza pamatskolu un iestājās vidusskolā. Tomēr divu nedēļu laikā viņa pārdomāja un iesniedza dokumentus 34. profesionāli tehniskajā skolā, lai mācītos par frizieri.
“Kad vajadzēja kārtot pārbaudījumu vīriešu frizēšanā, vecāmamma man mācīja bārdas sukāt un skūt ar “putsnazi”. Skolu beidzot, jau biju precējusies. Liku eksāmenus, bet vīrs ar mazo Ivo nervozēja ārpusē, jo man dēliņš bija jāliek pie krūts. Tas bija pirms 20 gadiem,” atceras Jolanta.
Mārītei Muceniecei vairāk patīk un padodas frizūru veidošana, īpaši vakara. Jolantai vairāk pie sirds ir griešana, jo labs matu griezums ir pats svarīgākais, lai izdotos frizūra.
Prasmi pierādījis
Jolantai ir divi dēli un meita. Keitai Luīzei arī ķemme var kalpot par mikrofonu, un, mammas kurpēs iekāpusi, viņa grozās pie spoguļa, rādot, ko iemācījusies studijā “Aprīļa pilieni”. Dēls Herberts mācās vidusskolā un sporto, bet vecākais – Ivo – profesiju izvēlējās tāpat kā Jolanta – pēc pamatskolas. Iestājies tajā pašā 34. profesionālajā vidusskolā, ko savulaik beigusi mamma.
Amata mācības eksāmenus Ivo jau nokārtojis, šogad beigs 12. klasi. Zaļās ielas salonā, kur telpas īrē mamma un vecmamma, Ivo ir māceklis, un Mārīte atzīst, ka klientu viņam ir ļoti daudz. Puisis strādā interesanti, un frizēties pie viņa nāk gan puiši, gan meitenes. Ivo sevi parādījis arī vairākās nozīmīgās skatēs un izstādēs.
Domā par jubileju
Zaļās ielas frizētavas telpas Mucenieku ģimene īrē no fotosalona “Smaids” īpašnieka Ivara Štrausa. Daudz līdzekļu ieguldīts, remontējot un labiekārtojot darba vietas, lai ērti meistarēm un klientēm. Šeit par manikīri strādā arī Vineta Ramane, Mārītes jaunākā meita, Jolantas māsa.
Mārīte un Jolanta ir frizieres meistares ar Amatniecības kameras apstiprinātu diplomu. Ivo par to varēs domāt, kad šajā amatā būs nostrādāti astoņi gadi. Pašlaik viņam ir nodoms braukt uz ārzemēm, sapelnīt naudu, lai varētu atvērt savu, mūsdienīgu frizētavu.
Mārītei Muceniecei šis ir 40., bet Jolantai Muceniecei 20. gads, kopš viņas strādā par frizierēm. Gribētos to atzīmēt ar Bauskā sen nebijušu saietu, pulcinot kopā amata māsas, un kopā veidot modeļu skati, atzīstas Mārīte. Varbūt rudenī vai ziemā tam arī pienāks laiks.
